Itāļu putnusuņi ir lieli, spēcīgi, muskuļoti, aktīvi suņi ar smalku, īsu spalvu. Tiem ir savdabīgas formas galva, garas ausis un spēcīgi attīstīti žokļu kauli. To krāsa var būt oranža ar baltu, salni oranža, kastaņbrūna ar baltu vai salni kastaņbrūna. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 58–67 cm, savukārt mātīšu augstumam skaustā vajadzētu būt no 55 līdz 62 cm. Svara diapazons ir no 25 līdz 40 kg (proporcionāli suņa augstumam).
Tie ir saprātīgi, uzticīgi un mīloši suņi, kas labi satiek gan ar bērniem, gan ar citiem suņiem. Tie ir ideāli piemēroti aktīvai dzīvei laukos un vienlīdz labi ģimenes un darba suņi. Lai arī tiem patīk mācīties un izpatikt, ir jāatceras, ka šie suņi ir jūtīgi, un šī iemesla dēļ dresūrai ir jānotiek saudzīgi. Tie nav labākā šķirne iesācējiem/saimniekiem, kam suns ir pirmo reizi.
Šī ir sena šķirne, kas vērojama jau 4. un 5. gadsimtā p.m.ē. radītajos gleznojumos un rakstos. Tiek uzskatīts, ka tā selekcionēta, sakrustojot suni ar mastifam tipisku miesasbūvi ar ēģiptiešu medību dzinējsuni. 18. gadsimtā Itālijas mednieki itāļu putnusuni selekcionēja medījamo dzīvnieku medībām, pēdu dzīšanai un uzrādīšanai. Līdz laikam, kad medībās sāka izmantot šaujamieročus, šie suņi tika izmantoti medījamo dzīvnieku iedzīšanai mednieku tīklos. Pirmie no šiem suņiem ieradās Apvienotajā Karalistē 20. gadsimta 80. gadu beigās, un arī mūsdienās to joprojām ir maz.
