Aļaskas malamuts

Aļaskas malamuts

Malamuts, kas pēc izskata atgādina vilku, ir liels, iespaidīgs suns ar tipiskām špica iezīmēm (bieži vien virs muguras gredzenā saritināta aste, ļoti bieza spalva, stāvus saslietas ausis un ķīļveidīga galva). Pilnībā pieauguša Malamuta tēviņa skausta augstums ir 64–71 cm, bet mātītes skausta augstums ir 58–66 cm. Svars ir no 38 līdz 56 kg. Apmatojums iespējams dažādās krāsās un toņos — no baltas un gaiši pelēkas līdz melnai un no zeltainas līdz rudai un aknu krāsai, ar plankumiem.

alaskan malamute
  • Category size
  • Grooming requirements
alaskan malamute
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
alaskan malamute
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Tas izskatās kā vilks, taču neuzvedas kā vilks! Malamuts ir mīlošs, draudzīgs suns, taču, iespējams, ne ideālākais suns tiem, kas rūpes par suni uzņemas pirmo reizi. Tam patīk rakt un gaudot, un tas par medījumu ļoti bieži var uztvert mazas, pūkainas radībiņas — vāveres, kaķus vai mazus sunīšus. Šī iemesla dēļ ir svarīga rūpīga agrīna socializācija un dresūra visā dzīves laikā, tostarp darbs pie drošas klausīšanas atsaukšanas komandai.

Fiziskās aktivitātes

Malamutiem dienā nepieciešamas vismaz pāris stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču ieteicams vairāk. Tam patīk vilkt pavadu, tāpēc iešanu pavadā būtiski uzsākt mazā vecumā! Daudziem patīk kanikross, kur tie skrien kopā ar saimniekiem, taču ir jāizvairās no intensīvas fiziskās slodzes karstumā.

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Malamuta biezā pavilna, kas var būt pat piecus centimetrus bieza, apvienojumā ar biezu, raupju akotspalvu nodrošina labu aizsardzību pret sliktiem, bargiem laikapstākļiem. Taču mājā, kurā ir centrālapkure, ir iespējama samērā intensīva apmatojuma mešana! Daudz izkritušā apmatojuma var savākt, katru dienu izsukājot.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Aļaskas malamuti ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Malamuti, kas ir klejojoša inuītu cilts Aļaskas ziemeļrietumu daļā, radīja šo šķirni smagu kravu vilkšanai ārkārtīgi skarbos laikapstākļos un kā palīgus medībās. Tam ir tie paši senči, kas citām ziemeļu šķirnēm (piemēram, samojedu suņiem un Sibīrijas haskijiem), taču tas radīts nevis ātrumam, bet gan spēkam. Ņemot vērā tā biezo, dubulto apmatojumu, spēku un izturību, nav nekāds brīnums, ka malamuti ir palīdzējuši vest polāro ekspedīciju kravas, kas varētu būt pa spēkam tikai nedaudzām citām šķirnēm.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, Aļaskas malamutiem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

'Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.