Amerikāņu kokerspaniels

Amerikāņu kokerspaniels

Amerikāņu kokerspaniels izskata ziņā krietni atšķiras no sava angļu radinieka — angļu kokerspanieļa. Tam ir apaļāks galvaskauss un bagātīgāks, valdzinošāks apmatojums. Pilnībā pieauguša suņa svars ir apmēram 11 kg. Pilnībā pieauguša tēviņa skausta augstums ir 37–39 cm, bet mātītes skausta augstums ir 34–37 cm. Apmatojums iespējams dažādās krāsās un krāsu kombinācijās, ar specifiskiem plankumiem. Sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā.

american cocker spaniel
  • Category size
  • Grooming requirements
american cocker spaniel
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
american cocker spaniel
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šīs šķirnes suņi bieži vien tiek raksturoti kā jautri. Tam jābūt nosvērtam, pārliecinātam un priecīgam. Ieteicama agrīna, rūpīga socializācija, lai nodrošinātu, ka pieaugot tam nav bail no svešiniekiem vai jaunām lietām. Tas varbūt nav tik liels, cik daudzi medību suņi, taču šim inteliģentajam sunim patīk būt aizņemtam, spēlēties un pavadīt laiku ar ģimenes locekļiem. Tam parasti nepatīk ilgstoši palikt vienam.

Fiziskās aktivitātes

Lai trenētu ķermeni un prātu, amerikāņu kokerspanielam ideālā variantā dienā nepieciešamas divas stundas ilgas fiziskās aktivitātes. Tam patīk rotaļas, kurās kaut kas jāatrod un jāatnes, kā arī bieži vien tam patīk peldēt drošās ūdenstilpēs. Pēc pastaigas ir jāpārbauda suņa apmatojums un ausis, lai iztīrītu zāles sēklas, zariņus vai citus tur esošos netīrumus.

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Amerikāņu kokerspanieliem ir valdzinošs apmatojums, kas prasa rūpīgu kopšanu. Tas ir īss un smalks uz galvas, vidēji garš uz ķermeņa un garāks uz ausīm, krūškurvja, vēdera un kājām (pazīstams kā šķipsnains). Apmatojumam jābūt zīdainam, gludam vai viegli viļņainam. Katru dienu nepieciešama kopšana apvienojumā ar regulāru piegriešanu. Katru dienu jāpārbauda ausis, acis, lūpu krokas un pēdas.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Tie uzskatīts, ka pirmais kokerspaniels Amerikā ieradās ar angļu puritāņiem, kas 1620. gadā ieradās ar kuģi „Mayflower” un nodibināja vienu no pirmajām angļu kolonijām Ziemeļamerikā. Kolonisti turpmākajos gadsimtos atveda vēl citus kokerspanielus kā palīgus jaunās zemes izpētē un apgūšanā. Amerikāņu kokerspanieli tika radīti no angļu kokerspanieliem 19. gadsimtā paipalu un sloku medībām. Daži to mednieku instinkti ir saglabājušies joprojām, taču vairums šo suņu mūsdienās piedalās izstādēs vai ir suņi-kompanjoni.

Apsveramās veselības problēmas

Amerikāņu kokerspanieliem visizplatītākās problēmas to lielo ausu dēļ ir atkārtojošās ausu infekcijas. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējama pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļu skriemeļu izmežģījumi), dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

'Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.