Anatolijas aitusuns

Anatolijas aitusuns

Pilnībā pieauguša gigantiskā, spēcīgās miesas būves mastifveidīgā suņa karabaša tēviņa skausta augstums ir 74–81 cm, bet mātītes skausta augstums ir 71–79 cm. Pieaudzis suns sver no 50 līdz 64 kg, bet kuce — no 41 līdz 59 kg. Īsais, blīvais apmatojums var būt jebkādā krāsā ar izteiktu melno masku un ausīm vai bez tām, un bieži tas ir dzeltenbrūns vai tumši dzeltenbrūns ar baltu.

anatolian shepherd dog
  • Category size
  • Grooming requirements
anatolian shepherd dog
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
anatolian shepherd dog
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šīs šķirnes vēsturiskais strādīgums vērojams arī šodien — šiem suņiem piemīt dabisks instinkts aizsargāt teritoriju, tie ir neatkarīgi un ļoti inteliģenti. Spēcīgā sargāšanas instinkta dēļ ir svarīga agrīna un pastāvīga socializācija un pacietīga dresūra. Nodrošinies, ka dārzu apjož augsts, varbūt pat dubults nožogojums. Sunim nepieciešamas pastāvīgas nodarbes, jo garlaicība to var rosināt uz destruktīvu vai problēmas izraisošu rīcību.

Fiziskās aktivitātes

Ņemot vērā suņa lielumu, tam nav nepieciešamas lielas fiziskās aktivitātes; pilnībā pietiks ar divām vienu stundu ilgām pastaigām dienā. Tam patīk pastaigas, jo tā senči, kas bija izteikti darba suņi, kopā ar klejojošajiem ganiem nostaigāja ļoti daudz kilometru.

Uzvedība

Šie lielie, spēcīgie, paļāvīgie suņi ir enerģiski sargātāji, kas ir uzticīgi un gādīgi pret savas ģimenes locekļiem. Lai šie suņi, kas vairāk ir piemēroti pieredzējušiem saimniekiem, pastāvīgi būtu veseli, laimīgi un droši kontrolēti, tiem nepieciešama pamatīga dresūra un daudz fizisko aktivitāšu. Tiem parasti veidojas cieša saikne ar saimniekiem, un tie ar aizdomām var izturēties pret svešiniekiem. Tāpat kā visi suņi, arī šie suņi jāiegādājas no atbildīgiem un zinošiem suņu audzētājiem, un nolūkā nodrošināt veselīgu temperamentu un izvairīties no vēlāk iespējamām savaldīšanas un uzvedības problēmām īpaši svarīga ir agrīna un pienācīga socializācija.

Izskats

Tas Turcijas ganāmpulku sargiem nodrošina aizsardzību gan visaukstākajās ziemās, gan viskarstākajās vasarās. Īsais un blīvais apmatojums ar biezo pavilnu jāizsukā vienu vai divas reizes nedēļā un intensīvi tiek mests apmatojuma mešanas periodos.

Veselība un uzturs

Milzīgie suņi, kam ir arī milzīga apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām minerālvielām un vitamīniem dažādām vajadzībām saistībā ar locītavām un skrimšļiem. Anatolijas aitusuņi ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Anatolijas aitusuņi, kas pazīstami arī kā karabaši, ir sena šķirne, kas ir mastifu un Vidējo Austrumu putnu sargsuņu pēcteči. Šie augstie, atlētiskie un spēcīgie suņi sargāja savus aizbilstamos no tādiem nikniem plēsoņām kā lāči un vilki. Tagad tos izmanto aitu un kazu ganāmpulku sargāšanai Turcijā, kur tie tiek uzskatīti par nacionālo simbolu un tiek saukti „Coban Kopegi” (kas tulkojumā nozīmē „ganu suns”).

Apsveramās veselības problēmas

Anatolijas aitusuņi ir visnotaļ rūdīta un izturīga šķirne, taču, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem reizēm ir iespējama gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt gūžu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

'Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.