Angļu kokerspaniels

Angļu kokerspaniels

Angļu kokerspanieli ir vidēji lieli, proporcionāli veidoti suņi. Tiem ir gluds un zīdains apmatojums ar bagātīgām apmatojuma šķipsnām uz priekškājām. Kokerspanieli var būt daudz dažādās krāsās un krāsu kombinācijās, tostarp vienkrāsaini (melni, rudi, oranži un brūni), melnbalti, aknu krāsas ar baltu, rudi ar baltu, salni gaišzili, salni oranži, salni melni, raibi un trīskrāsaini. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 39–41 cm, bet pieaugušu mātīšu — no 38 līdz 39 cm. Suņu svars ir apmēram 13–14,5 kg.

english cocker spaniel
  • Category size
  • Grooming requirements
english cocker spaniel
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
english cocker spaniel
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šie darbīgie, draudzīgie suņi zeļ un plaukst cilvēka sabiedrībā, un viss, ko tie vēlas, ir izpatikt saimniekiem. Tie ir ideāli mīluļi mājās, kur ir bērni, un labi satiek ar citiem mājdzīvniekiem. Kokerspanieli ir ļoti jautri suņi, kas nepārtraukti luncina asti un nes „dāvanas” visiem pēc kārtas. Šie suņi ir viegli dresējami, jo tie ļoti vēlas mācīties un izpatikt.

Fiziskās aktivitātes

Šie suņi bez problēmām pielāgojas apstākļiem ģimenē, taču atcerieties, ka šie ir medību suņi, kam nepieciešamas diezgan lielas fiziskās aktivitātes — vismaz stunda dienā, taču ieteicams vairāk. Tiem patīk peldēt, tāpēc ir jāseko to drošībai, atrodoties ūdenstilpņu tuvumā. Ļauj tiem iztērēt enerģiju, brīvi izskraidoties.

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Lai nodrošinātu, ka šie suņi ir tīri un veseli, tiem vairākas reizes nedēļā jāizsukā apmatojums un regulāri jāpārbauda ausis. Profesionālam suņu frizierim atmirusī spalva no tā apmatojuma jāizplūc 3 vai 4 reizes gadā. Tomēr pastāv iespēja iemācīties to darīt pašam.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Angļu kokerspaniels ir viens no vecākajiem sauszemes spanielu paveidiem. To pirmsākumi meklējami 14. gadsimta Spānijā. Līdz 1600. gadiem visu paveidu spanieli bija vienā kategorijā. Lielākie tika izmantoti dzīvnieku medīšanai, bet mazākie — sloku tramdīšanai. No turienes arī cēlušies nosaukumi „springerspaniels” un „kokerspaniels”. 1892. gadā Lielbritānijas suņu audzētāju klubs abas šķirnes nodalīja. Atlantijas okeāna otrā krastā amerikāņi tos pašus vaislas suņus izmantoja, lai radītu nedaudz atšķirīgu kokerspanielu, kas mūsdienās pazīstams kā amerikāņu kokerspaniels.

Apsveramās veselības problēmas

Angļu kokerspanieliem visizplatītākās problēmas to lielo ausu dēļ ir ausu infekciju recidīvs. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.