Angļu seters

Angļu seters

Šie lielie un elegantie suņi ir simetriski veidoti un masīvi. Tie ir spēka, grācijas un izturības iemiesojums. Angļu seteriem ir garš, gluds, zīdains apmatojums ar bagātīgām apmatojuma šķipsnām. Raksturojot angļu setera apmatojuma krāsu, tiek lietots vārds „belton” (ar punktiņiem/lāsumiņiem). Pamatkrāsa vienmēr ir balta ar melnu (zili punktaina/lāsumaina), ar citronkrāsu (citronkrāsas punktaina/lāsumaina), ar oranžo (oranži punktaina/lāsumaina), ar aknu krāsu (aknu krāsas punktaina/lāsumaina) vai trīskrāsu (zili punktainā ar aknu krāsu vai dzeltenbrūni punktaino/lāsumaino un dzeltenbrūno). Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 65–69 cm, bet svars — apmēram 28,5 kg. Pieaugušu mātīšu skausta augstums ir 61–65 cm, bet svars — 27 kg.

english setter
  • Category size
  • Grooming requirements
english setter
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
english setter
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Angļu seteri ir draudzīgi, labsirdīgi suņi, kam veidojas laba saikne ar ģimenes locekļiem. Tie ir dzīvīgi, sabiedriski suņi, kas paziņo par viesu ierašanos un pēc tam pret tiem izturas tā, it kā būtu tos pazinuši visu savu dzīvi! Šie suņi labi izturas pret bērniem un ir ļoti iecietīgi, taču šo īpašību nevajadzētu lieki pārvērtēt. Tie dabiski labi izturas pret citiem suņiem un mājdzīvniekiem.

Fiziskās aktivitātes

Šīs šķirnes suņiem nepieciešams diezgan daudz fizisko aktivitāšu — pieaugušam sunim, kas ir labā fiziskajā formā, nepieciešamas apmēram divas vai vairāk stundu. Tiem ir nosliece uz klaiņošanu, tāpēc nodrošinies, ka tavam dārzam ir labs žogs.

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Lai angļu seteri izskatītos maksimāli labi, tie jākopj un jācērp samērā daudz. Obligāti regulāri jāapgriež spalva starppēdu spilventiņiem un zem ausīm. Lai ausīs nerastos infekcijas, tajās ir jāieplūst gaisam. Ik pa laikam jāpievērš uzmanība apmatojuma šķipsnām. Ja šīs šķirnes suns piedalās izstādēs, tad uzmanība būs jāpievērš daudz vairāk.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Angļu seteri ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Angļu setera pirmsākumi meklējami 1500. gados, kad tas bija pazīstams kā ļoti labs putnusuns. Variācijas par to, kā tieši šī šķirne radusies, ir atšķirīgas. Daži izvirza teoriju, ka šķirne radusies no dažādiem Spānijas sauszemes spanieliem. Cita teorija ir tāda, ka šķirne izveidota, sakrustojot veco ūdensspanieli, veco spāņu pointeru un sākotnējos springerspaniela paveidus. Agrākais zināmais teksts, kurā pieminēti seteri, ir tulkojums (Dr. Johannes Caius „Of Englishe Dogges”) no latīņu valodas 1576. gadā, taču pat tur nav pilnībā skaidrs, vai rakstos minēti mūsdienu setera priekšteči. Pirmā izstāde, kurā piedalījās angļu seteri, notika Anglijas ziemeļaustrumu pilsētā Ņūkāslā pie Tainas 1859. gadā.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, angļu seteriem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Kā iedzimta slimība var būt arī kurlums, un izmeklējumus tā noteikšanai suņiem var veikt jau mazā vecumā.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.