Angļu springerspaniels

Angļu springerspaniels

Angļu springerspaniels ir kompakts, vidēji liels medību suns ar garām ausīm. Šī suņa izskats liecina par modrību, labestību un uzticamību. Apmatojums ir taisns, vidēji garš, ar šķipsnām, un tas var būt melns ar baltu, aknu krāsas ar baltu vai jebkurš no šiem abiem ar dzeltenbrūniem raibumiem. Pieauguša angļu springerspaniela skausta augstums ir apmēram 51 cm, bet svars — apmēram 23–25 kg.

english springer spaniel
  • Category size
  • Grooming requirements
english springer spaniel
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
english springer spaniel
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Tipisks springerspaniels ir ekstraverts, draudzīgs, izpatikt gribošs, un tas ātri mācās. Tie pavisam noteikti ir labi kompanjoni un ģimenes suņi, kas labi uzvedas, ātri mācās un reaģē. Daži mazāk labi audzināti šīs šķirnes suņi var būt stūrgalvīgi, bikli vai agresīvi, taču tādi gadījumi ir nevis likums, bet izņēmums. Izstādēm paredzētie angļu springerspanieli šķiet mierīgāki nekā šīs šķirnes suņi, kas paredzēti darbam.

Fiziskās aktivitātes

Šiem suņiem patīk uzturēties brīvā dabā, un tiem ir pietiekami daudz enerģijas, lai darbotos visu dienu. Šiem suņiem nepieciešamas lielas fiziskās aktivitātes un daudz dresūras — pieaugušam sunim, kas ir labā fiziskajā formā, nepieciešamas divas vai vairāk stundu, jo pretējā gadījumā var rasties uzvedības problēmas. Tiem patīk būt iesaistītiem visās ģimenes aktivitātēs, un tie ir ideāli suņi augošām ģimenēm. Pēc pietiekamas fiziskās slodzes tie mierīgi atpūšas.

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Springerspaniela ķermeņa apmatojums ir gluds vai viļņains un vidēji garš, un uz ausīm, krūškurvja, kājām, astes un ķermeņa apakšdaļā ir mērenas šķipsnas. Šo šķipsnu dēļ ir nepieciešama neliela kopšana. Ap galvu, pēdām un ausīm apmatojums nedaudz var būt jāapgriež. Īpaša papildu kopšana nepieciešama pēc pamežā vai krūmājos pavadītas dienas, jo apmatojumā var ieķerties visādi zariņi un zāle.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Var secināt, ka visi spanieli ir cēlušies no Spānijas spanieliem. Līdz pat 1600. gadiem visi spanieli tika uzskatīti par vienu suņu grupu. Lielākie no tiem bija mūsdienu angļu springerspaniela priekšteči. 1892. gadā Lielbritānijas Suņu audzētāju klubs atzina kokerspanielus un springerspanielus par dažādām šķirnēm, pat neskatoties uz to, ka reizēm tie bija vienā metienā. Abi šīs šķirnes suņu audzētāju klubi to drīz vien izbeidza, nosakot, ka katrai šķirnei jāatbilst standartam. To sākotnējais uzdevums bija atrast un dzīt medījumu virzienā uz tīklu, piekūnu vai greihaundu, ko arī mednieki izmantoja. Mūsdienās tie tiek izmantoti medījuma atrašanai, iztramdīšanai un atnešanai, izmantojot šaujamieročus.

Apsveramās veselības problēmas

Angļu springerspanieli ir visnotaļ izturīgi suņi. Tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Šīs šķirnes suņiem biežāk vērojama arī viena konkrēta veida anēmija.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.