Angļu toiterjers (melns un brūns)

Angļu toiterjers (melns un brūns)

Angļu toiterjeri ir mazi sunīši ar gludu, melnlāsumainu apmatojumu un spicām, stāvus saslietām ausīm. To garums nedaudz pārsniedz augstumu. Pieauguša angļu toiterjera ideālais skausta augstums ir 25–30 cm, bet svars — apmēram 2,7–3,6 kg.

english toy terrier (black & tan)
  • Category size
  • Grooming requirements
english toy terrier (black & tan)
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
english toy terrier (black & tan)
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šim mazajam sunītim patiešām piemīt kaut kas no terjera temperamenta. Kopumā tie ir mīloši, draudzīgi un pilnībā uzticīgi savai ģimenei. Tie vienlīdz labi jūtas gan pilsētā, gan laukos un labi satiek ar lielākiem bērniem. Tie kopš agrīna vecuma jāsocializē ar citiem suņiem, kaķiem un bērniem.

Fiziskās aktivitātes

Angļu toiterjeriem nav nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu — pieaugušam sunim apmēram pietiek ar pusstundu dienā. Lai arī šie suņi šķiet smalki un trausli, tiem tomēr patīk arī garākas, vairākus kilometrus garas pastaigas. Tiem patīk arī terjeriem raksturīgas rotaļas!

Uzvedība

Lai arī šie ir mazākie no suņiem, tie ir aktīvi, jautrību mīloši kompanjoni, kam vislielāko prieku sagādā būšana mājās ar saviem saimniekiem. Tie bieži ļoti pieķeras saimniekiem, bauda mājas komfortu un var būt labi mājas sardziņi, taču, lai šie suņi būtu labā fiziskā formā, mundri un veseli, tiem jebkurā gadījumā nepieciešamas fiziskas aktivitātes ārpus mājām. Daudzi gūst labus panākumus dresūrā un parasti mīl rotaļāties.

Izskats

Šiem suņiem ir īss, blīvs apmatojums, kam jāpievērš maz uzmanības. Viss, kas būtībā nepieciešams, ir apmatojuma kopšanas cimds un pulēšanas drāniņa.

Veselība un uzturs

Klēpja sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Angļu toiterjers līdz 1960. gadiem bija pazīstams kā miniatūrais melnlāsumainais terjers, un tā vēsture sniedzas pagātnē līdz pat 16. gadsimtam, kad melnlāsumainie terjeri minēti vēsturiskajās liecībās. Anglijā 1800. gados šie terjeri bija ļoti pieprasīti kā žurku ķērāji, jo līdz ar progresu pēc industriālās revolūcijas ievērojami palielinājās žurku populācija. Džentlmeņi tos medībās nēsāja līdzi kabatā un nepieciešamības gadījumā nolaida zemē, lai tie iztramdītu lapsas un tā tālāk. Populāras kļuva sacensības, kur tika rīkotas derības par to, cik ilgā laikā suņi nogalinās konkrētu daudzumu žurku. Tā kā angļu toiterjeri ieguva nebijušu popularitāti, savukārt cilvēki gribēja mazākus sunīšus, intensīvi tika veikta krustošana, izmantojot mazākos no metieniem.

Apsveramās veselības problēmas

Angļu toiterjeri principā ir ļoti veselīgi suņi. Tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, tiem iespējama arī pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.