Asspalvainais foksterjers

Asspalvainais foksterjers

Lai arī asspalvainais foksterjers ir mazs, šis īsmugurainais, muskuļainais suns izstaro spēku. Biezais, asais apmatojums ir galvenokārt balts ar melniem, dzeltenbrūniem vai melnlāsumainiem raibumiem. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 39 cm vai mazāk, bet svars — apmēram 8 kg, savukārt mātītes ir nedaudz mazākas.

fox terrier wire coat
  • Category size
  • Grooming requirements
fox terrier wire coat
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
fox terrier wire coat
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Modrais, vienmēr gatavībā esošais asspalvainais foksterjers ir aktīvs suns, kam nepieciešamas pastāvīgas nodarbes. Ja tam ir garlaicīgi, tas atradīs savas izklaides — rakņāsies, ries vai nodosies citām „izklaidēm”. Drošsirdīgajam, komunikablajam terjeram vajadzētu būt draudzīgam pret cilvēkiem, taču tā medību instinkti var izpausties jebkurā brīdī.

Fiziskās aktivitātes

Asspalvainajam foksterjeram dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Lai arī suni mazā vecumā iespējams socializēt, lai tas mierīgi sadzīvotu ar ģimenes kaķi, tas visticamāk metīsies pakaļ visiem citiem jebkur sastaptajiem kaķiem, kā arī jebkurai citai mazai radībai, kas ātri pārvietojas. Tādēļ pilsētā vai vietās, kur ir kustības, suns jātur pavadā.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Biezā, adatveidīgā akotspalva ir 2–4 cm gara, un pavilna ir īsa un mīksta. Purna daļas apmatojums piešķir šiem suņiem tiem īpaši raksturīgo izskatu. Lai apmatojums nesamezglotos, tas ik pārdienas jāizsukā un jāizķemmē, taču trīs līdz četras reizes gadā ir arī nepieciešama atmirušās spalvas izplūkšana ar rokām.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

No Velsas, Dārbišīras un Daremas reģionālajiem asspalvainajiem melnlāsumainajiem darba terjeriem izveidotais asspalvainais foksterjers kopš 19. gadsimta tiek izmantots no alas izmukušu iztramdītu lapsu dzīšanai, lai medības varētu turpināties. Sākotnēji šī šķirne tika klasificēta kā foksterjers ar diviem paveidiem — asspalvainie un gludspalvainie. Pirmajos gados izplatīta bija paveidu krustošana, taču šobrīd tie tiek uzskatīti par atšķirīgām šķirnēm ar saviem šķirnes standartiem.

Apsveramās veselības problēmas

Asspalvainie foksterjeri principā ir ļoti veselīgi suņi. Tomēr, tāpat kā daudziem mazajiem/klēpja sunīšiem, tiem ir iespējama pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi) un dažas iedzimtas acu problēmas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.