Austrālijas aitusuns

Austrālijas aitusuns

Šie suņi bieži tiek salīdzināti ar borderkollijiem. Šie masīvo un muskuļaino suņu garums nedaudz pārsniedz to skausta augstumu, kas ir 51–58 cm tēviņiem un 46–53 cm mātītēm. Atkarībā no dzimuma un miesas būves to svars parasti ir 19–29 kg. Apmatojums iespējams melns, marmorzils, marmorruds un ruds, ar vai bez dzeltenbrūniem punktveida plankumiem. Sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā.

australian shepherd dog
  • Category size
  • Grooming requirements
australian shepherd dog
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
australian shepherd dog
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šim sunim ir izteikti ganāmpulka savaldīšanas instinkti, tam patīk būt mīlētam ģimenes loceklim un uzturēties saimnieku sabiedrībā. Sākotnēji tie pret svešiniekiem var izturēties atturīgi, un tādēļ svarīga ir agrīna socializācija. Ņemot vērā tā intelektu un enerģiju, svarīga ir arī pastāvīga dresūra un kombinācijā fiziskās un prātu stimulējošās aktivitātes.

Fiziskās aktivitātes

Šim sunim nepieciešamas vismaz divas stundas dienā. Daudzi Austrālijas aitusuņi ļoti labi startē suņu sporta veidos (adžiliti, blakus iešana mūzikas pavadībā, sacensības paklausībā un flaibols), kur tie var likt lietā savu fizisko un garīgo enerģiju.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Apmatojums ir vidēji garš, ar pret laikapstākļiem noturīgu pavilnu. Suņiem ir mazliet apmatojuma šķipsnu kāju aizmugurējā daļā un mērenas krēpes, kas tēviņiem ir biezākas. Vajadzētu pietikt ar izsukāšanu divas vai trīs reizes nedēļā, taču biežāka kopšana nepieciešama apmatojuma mešanas periodos.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Pārsteidzoši ir tas, ka Austrālijas aitusuns īstenībā ir no Amerikas! Pireneju kalnu Basku apgabala gani 1800. gadu beigās un 1900. gadu sākumā aizveda mazus „zilos” suņus uz Amerikas Savienotajām Valstīm darbam ar aitām. Nosaukuma Austrālijas daļa cēlusies no aitu, ar kurām tie strādāja, nosaukuma, jo šīs aitas tika ievestas no Austrālijas. Cita teorija liecina, ka šie suņi vispirms ieceļoja Austrālijā, bet pēc tam Amerikas Savienotajās Valstīs. Kad šie suņi 1800. gadu beigās pirmo reizi ieradās Amerikas Savienoto Valstu dienvidrietumos, tiem sākotnēji tika ļauts krustoties ar citiem ganu suņiem, lai tādējādi uzlabotu darbspēju. Šķirnes klubs Amerikas Savienotajās Valstīs tika dibināts 1957. gadā.

Apsveramās veselības problēmas

Austrālijas aitusuņi principā ir ļoti veselīga šķirne. Tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

'Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.