Austrālijas ganu suns

Austrālijas ganu suns

Šī kompaktā, vidēji lielā, muskuļainā suņa skausta augstums ir 46–51 cm (tēviņi) un 43–48 cm (mātītes), bet tā svars ir no 17 līdz 23 kg. Apmatojums var būt gaišzils; gaišzils ar dzeltenbrūnu; gaišzils, melns ar dzeltenbrūnu; raibi gaišzils; ruds; ruds ar dzeltenbrūnu; raibi ruds. Sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā.

australian cattle dog
  • Category size
  • Grooming requirements
australian cattle dog
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
australian cattle dog
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Austrālijas ganu sunim dabiski piemīt piesardzīga attieksme pret svešiniekiem un izteikti sargāšanas instinkti, un šī iemesla dēļ īpaši svarīga ir agrīna, rūpīga socializācija. Ieteicams arī agrīni mācīt nekost, jo, pārlieku aizraujoties, daži suņi var arī mazliet iekniebt. Lai arī šis suns ir uzticīgs savai ģimenei, tas var sagādāt pietiekami daudz raižu. Tas nav labākā izvēle saimniekiem, kas rūpes par suni uzņemas pirmo reizi, un tiem nepieciešami saimnieki ar pieredzi.

Fiziskās aktivitātes

Austrālijas ganu sunim dienā nepieciešamas apmēram divas stundas ilgas fiziskās aktivitātes, tostarp prātu stimulējošas aktivitātes, taču tam patiks, ja tā būs ilgāka, jo šiem suņiem piemīt liela izturība un pacietība. Tev noteikti jāzina, ka šie suņi ir ļoti veikli un var samērā augstu uzlēkt, lai nočieptu no galda ēdienu vai pārlēktu pat nesamērīgi augstam dārza žogam. Neļauj tam garlaikoties, jo pretējā gadījumā tas atradīs pats savu izklaidi!

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Gludais, dubultais apmatojums ir viegli kopjams, jo tas reizi nedēļā tikai viegli jāizsukā. Akotspalva ir raupja un taisna, bet pavilna — īsa un blīva. Šīs šķirnes suņu apmatojums ir 2,5 līdz 4 cm garš, īss uz galvas un garāks uz vēdera un kāju aizmugurējā daļā.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Kolliji pavadīja angļu lopkopjus 1800. gados, taču skarbajos apstākļos un grūti savaldāmo lopu ganīšanai bija nepieciešams izturīgāks suns, un tāpēc 60 gadu garumā tika krustoti dažādi suņi ar īpašām spējām, tostarp dingo, dažādi kolliji un aitusuņi, kelpiji, dalmācieši un bulterjeri. Līdz 19. gadsimta beigām beidzot bija radīts suns, kas varēja ganīt lopus (kožot tiem kājās), strādāt ar cilvēkiem, izrādīt pašiniciatīvu un izturēt visus laikapstākļus (gan spēcīgu lietu, gan aukstumu vai karstumu).

Apsveramās veselības problēmas

Austrālijas ganu suņi principā ir ārkārtīgi izturīga un rūdīta šķirne, kam ir maz veselības problēmu. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ieteicams veikt acu un gūžu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

'Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.