Austrālijas terjers

Austrālijas terjers

Austrālijas terjeri atšķiras no dažiem citiem terjeriem ar garo kaklu un muguras līniju, kas ir proporcionāla to augstumam. Apmatojums ir raupjš un taisns virspusē, bet mīkstāks apakšā, un tas var būt ruds vai dažādu toņu gaiši zils ar dzeltenbrūnu. Pieauguša Austrālijas terjera skausta augstums ir apmēram 25,5 cm, bet svars — apmēram 6,5 kg.

australian terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
australian terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
australian terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Draudzīgais un komunikablais Austrālijas terjers ir pakļāvīgs, tam patīk kontaktēties ar cilvēkiem un saņemt no cilvēka uzslavu. Tādēļ atšķirībā no dažiem citiem terjeriem tas viegli pakļaujas dresūrai! Tas nav agresīvs, taču, ja cits suns to izaicinās, attiecīgi reaģēs. Šis suns nav vaukšķis, taču, uzskatot, ka attiecīgajā situācijā tas ir nepieciešams, noteikti ries.

Fiziskās aktivitātes

Šiem suņiem dienā nepieciešamas apmēram stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču tas labprāt piekritīs arī ilgākām nodarbēm, jo galu galā šis suns ir bijis darba terjers, kā arī kompanjons! Tāpat kā pastaigas un rotaļas, šiem suņiem patīk adžiliti, sacensības paklausībā un citi suņu sporta veidi.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Ja Austrālijas terjers ir ļoti labā stāvoklī, tam izkrīt ļoti maz apmatojuma. Tie ir viegli kopjami un ar apmēram 6,35 cm garu, pret laikapstākļiem noturīgu apmatojumu. Pavilna ir īsa un mīksta. Tie ir jāsukā un jāķemmē vismaz reizi nedēļā, un ir jāpārbauda, vai ausīs nav kanālus bloķējošu spalvu. Ja nepieciešams, spalva ir nevis jāapcērp, bet gan jāizplūc.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Austrālijas terjeri tika radīti 19. gadsimta sākumā darbam skarbos apstākļos, lai medītu čūskas un grauzējus fermās un zelta raktuvēs, kā arī kā universāli lauku saimniecības suņi. Šī šķirne tika radīta no terjeriem, kas tika ievesti no Anglijas ziemeļu daļas un Skotijas, tai skaitā Dendi Dinmonta terjera, Skajas un Jorkšīras terjera priekštečiem, un vecajiem melnlāsumainajiem terjeriem un skotu terjeriem. Rezultātā tika iegūts Austrālijas terjers, un pirmais šo suņu audzētāju klubs tika dibināts Austrālijā 1887. gadā. Lielbritānijas Suņu audzētāju kluba oficiāls atzinums tika izdots 1936. gadā, un Amerikas Suņu audzētāju klubs tos atzina 1958. gadā.

Apsveramās veselības problēmas

Austrālijas terjeri ir visnotaļ veselīgi suņi, kam ir maz šķirnei specifisku problēmu.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

'Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.