Bārdainais kollijs

Bārdainais kollijs

Bārdainais kollijs ir kalsnējas miesas būves un aktīvs vidēja lieluma suns ar garu, raupju, pinkainu virsējo apmatojumu, kas dabiski nokarājas gar sāniem un var būt melns, gaišzils, rūsgani dzeltenbrūns, šīferpelēks, visos pelēkajos toņos, brūns un smilškrāsas ar vai bez baltiem plankumiem. Ideālais skausta augstums tēviņiem ir 53–56 cm, bet mātītēm  — no 51 līdz 53 cm. To svars ir no 18 līdz 28 kg.

bearded collie
  • Category size
  • Grooming requirements
bearded collie
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
bearded collie
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šīs šķirnes suņi ir modri, mācīties alkstoši un cilvēku sabiedrību mīloši. Šie ir maigi suņi, kam patīk būt iesaistītiem visā ģimenē notiekošajā, un tie labi satiek ar citiem suņiem un mājdzīvniekiem. Svešinieki tiek sagaidīti ar skaļām un aizrautīgām rejām, taču parasti ir mīļi gaidīti.

Fiziskās aktivitātes

Bārdainie kolliji ir aktīvi suņi, kam dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Bārdainajiem kollijiem patīk visu veidu rotaļas, un tie gūst labus panākumus adžiliti, sacensībās paklausībā un pat sacensībās pēdu dzīšanā.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Bārdainajiem kollijiem nepieciešama pamatīga kopšana, un ieteicams tos sukāt katru dienu. Ir būtiski piepacelt apmatojumu un tikt līdz pašai ādai. Tikai akotspalvas izsukāšana ir bezjēdzīga, jo, ja pedantiski netiek izsukāta katra kārta (to ieteicams darīt ar asu suku), apmatojums samudžinās. Bārdainie kolliji met spalvu, taču, pienācīgi tos kopjot, spalvas mešana nav pārlieka.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

„Bārdainis” radīts Skotijā no vietējiem aitusuņiem (konkrēti no senangļu aitusuņa), piejaucot, iespējams, Polijas zemienes aitusuņa un Komondora gēnus. Iespējams, ka sākotnēji bija divu veidu bārdainie kolliji — Skotijas ziemeļrietumu daļas mazākais ganu suns ar smalkākiem kauliem un Skotijas dienviddaļas lopu dzinējs ar masīvākiem kauliem un pilnībā melnu apmatojumu. Tiek uzskatīts, ka mūsdienu bārdainais kollijs ir abu šo ganu suņu apvienojums. „Kollijs” ir termins, ar kuru skoti apzīmē aitusuni.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, bārdainajiem kollijiem ir iespējama gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus), kā arī iedzimtas acu problēmas. Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.