Bedlingtonterjers

Bedlingtonterjers

Šis mazais/vidējā lieluma, garkājainais terjers ir viegli atpazīstams. Tam ir šaurs galvaskauss un aitai līdzīgs apmatojums gaišzilā, aknu brūnā vai smilšu krāsā ar dzeltenbrūnas krāsas piejaukumu vai bez tā. Pieaugušu tēviņu un mātīšu skausta augstums ir 38–43 cm, bet svars — no 8 līdz 10 kg.

bedlington terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
bedlington terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
bedlington terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Bedlingtonterjeram ir jāiemāca satikt ar kaķiem un citiem dzīvniekiem. Tas ziņos par svešiniekiem un aizdzīs nelūgtus viesus, taču draudzīgi izturēsies pret tiem, ko saimnieks ielaidīs savā mājā. Bedlingtonterjers ir patiešām labs sargsuns, jo attiecīgās situācijās tas ir ļoti bezbailīgs. Regulāri nodrošinot prātu stimulējošas un fiziskas aktivitātes, tie ir samērā rāmi.

Fiziskās aktivitātes

Bedlingtonterjeram dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Tiem ļoti labi padodas spēles, kurās jāskrien, jālec un kaut kas jāatrod vai jāatnes, tostarp adžiliti. Lai izvairītos no uzvedības problēmām, tiem nepieciešamas prātu stimulējošas aktivitātes.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Bedlingtonterjeram var būt nepieciešama visnotaļ rūpīga kopšana. Apmatojums jāsukā apmēram piecas minūtes dienā, un vismaz reizi nedēļā tam jāizbrauc cauri ar ķemmi. Apmēram reizi divos mēnešos suns ir jāapcērp. To var izdarīt profesionāls suņu frizieris, jo griezums ir neparasts. Otra iespēja ir apcirpšanu iemācīties pašam no kāda audzētāja. Piedaloties izstādēs, apmatojuma garums nevienā ķermeņa vietā nedrīkst pārsniegt 2,54 cm (1 collu), un tādēļ apmatojuma kopšanai varētu būt nepieciešams veltīt vēl vairāk laika.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Sākotnēji krustojot vietējos terjerus, bet iegūtos suņus pēc tam sakrustojot ar vipetiem, Nortumberlendas Rotburijas reģiona kalnrači 18. gadsimtā radīja Bedlingtonterjeru. Tas netika izrādīts līdz 1869. gadam, bet pa to laiku tam bija izveidojusies kaitīgo dzīvnieku nogalinātāja, malumednieku līdzgaitnieka un cīnītāja reputācija. Citi nosaukumi, ar kuriem tas bijis pazīstams, ir „Rotburijas terjers” un „klaidoņu suns” (dēļ tā saistības ar malumedniecību).

Apsveramās veselības problēmas

Bedlingtonterjeriem ir iespējama iedzimta aknu slimība („vara uzkrāšanās slimība”). Ir iespējami DNS izmeklējumi, kurus vajadzētu veikt visiem vaislas suņiem. Tāpat kā daudzu citu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas arī iedzimtas acu problēmas, un šī iemesla dēļ vaislas suņiem ieteicams veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.