Bergamo aitusuns

Bergamo aitusuns

Bergamo aitusuņa visuzkrītošākā raksturīgā pazīme ir tā apmatojums. Tas ir taukains, bagātīgs un nokarājas brīvi krītošās pinkās. Iespējamās apmatojuma krāsas ir pelēka, melna, Isabella (blāvi/plankumaini dzeltenbrūna) vai gaiši dzeltenbrūna. Pilnībā pieaugušu šo lielo un spēcīgo suņu tēviņu skausta augstums ir 58–62 cm, bet mātīšu — no 54 līdz 58 cm. Pieaugušu tēviņu svars ir 32–38 kg, bet mātītes sver no 26 līdz 32 kg.

bergamasco
  • Category size
  • Grooming requirements
bergamasco
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
bergamasco
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Bergāmo aitusuņa sarga instinkti vērojami vēl šodien. Šie suņi ir dabiski piesardzīgi un modri, ar izteiktu sarga instinktu. Šī iemesla dēļ kritiska nozīme ir agrīnai socializācijai apvienojumā ar prasmīgu apiešanos. Šī nav labākā šķirne saimniekam, kas gādību par suni uzņemas pirmo reizi. Šiem suņiem nepieciešama pastāvīga dresūra, un tiem piemīt izteikta vēlme izpatikt.

Fiziskās aktivitātes

Dienā nepieciešamas apmēram stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču šie enerģiskie suņi ir izturīgi un, ja vien piedāvāsi, labprāt piekritīs ilgākām nodarbēm. Pēc atgriešanās mājās tam no apmatojuma jāiztīra netīrumi!

Uzvedība

Šī ir izturīgu, lielu (reizēm — milzīgu!) suņu grupa, kuru rāmā un mierīgā daba bieži vien neiet kopā ar to pastāvīgo modrību. Šie visnotaļ neatkarīgie suņi, kuros rotaļāšanās vai dresūra bieži vien interesi neraisa, sēž un vēro apkārt notiekošo neatkarīgi no laikapstākļiem, un bieži tiem patīk samērā garas pastaigas, bet starplaikos tie apmierināti snauduļo ģimenes tuvumā ar vienmēr atvērtu vienu aci, lai to aizsargātu.

Izskats

Šim sunim ir īpašs apmatojums, kas dažādās tā attīstības stadijās jākopj atšķirīgi. Sākumā kucēna apmatojums jāsukā reizi nedēļā. Apmēram 10 mēnešu līdz trīs gadu vecumā kucēna mīkstā apmatojuma vietā izaug pieauguša suņa spalva, un tad katru dienu jāseko līdzi, lai pareizi veidojas dredi. Pēc trim gadiem visi mudžekļi ir izveidojušies, un apmatojumam jāpievērš maz uzmanības. Tas tikai pāris reizes mēnesī jāizsukā un vienu vai divas reizes gadā jāizmazgā. Tas būs noaudzis līdz zemei, kad sunim būs apmēram pieci gadi.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Daži lielie suņi (piemēram, Bergāmo aitusuņi) ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Tiek uzskatīts, ka Bergāmo aitusuns, kas ir sena ganu un sargsuņu šķirne, ir cēlies no Persijas tūkstošiem gadu senā pagātnē, kur tas pavadīja klejojošos lauksaimniekus, bieži vien dzenot ganāmpulkus skarbos apstākļos un aizsargājot tos no plēsīgajiem dzīvniekiem. Daži klejotāji apmetās Itālijas Alpos, un suņiem tika dots to atrašanas reģiona nosaukums: Bergāmo. Laikā, kad pēckara Itālijā bija vērojams vilnas ražošanas panīkums, šī šķirne gandrīz izmira, taču neatlaidīgiem suņu audzētājiem to izdevās saglabāt.

Apsveramās veselības problēmas

Bergāmo aitusuņi ir visnotaļ veselīgi, un tiem nav vispāratzītu šķirnei specifisku problēmu.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.