Boloņas sunītis

Boloņas sunītis

Boloņas sunītis ir Maltas sunītim izskata ziņā ļoti līdzīgs istabas sunītis. Samērā muskuļotajam mazajam sunītim ir visu galvu un ķermeni klājošs balts apmatojums. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 27–30,5 cm, bet mātīšu skausta augstums ir 25,5–28 cm. Pilnībā pieaudzis Boloņas sunītis sver 3–4 kg.

bolognese
  • Category size
  • Grooming requirements
bolognese
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
bolognese
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Boloņas sunītis ļoti pieķeras savam saimniekam, un tam parasti nepatīk būt nošķirtam no saviem mīļajiem. Tas var diezgan atturīgi izturēties pret svešiniekiem un, lai arī rej, paziņojot saimniekam par visu neparasto vai jauno, tiem nevajadzētu būt vaukšķiem vai agresīviem sunīšiem. Tiem patīk izpatikt un piemīt spēja ātri mācīties.

Fiziskās aktivitātes

Šiem mazajiem sunīšiem pilnībā pietiek ar vairākām īsām pastaigām dienā, taču tie nekad neatteiksies no garas pastaigas. Tieši tāpat tie būs visnotaļ priecīgi, ja varēs parotaļāties ar saimnieku dārzā.

Uzvedība

Lai arī šie ir mazākie no suņiem, tie ir aktīvi, jautrību mīloši kompanjoni, kam vislielāko prieku sagādā būšana mājās ar saviem saimniekiem. Tie bieži ļoti pieķeras saimniekiem, bauda mājas komfortu un var būt labi mājas sardziņi, taču, lai šie suņi būtu labā fiziskā formā, mundri un veseli, tiem jebkurā gadījumā nepieciešamas fiziskas aktivitātes ārpus mājām. Daudzi gūst labus panākumus dresūrā un parasti mīl rotaļāties.

Izskats

Boloņas sunīšu garajam apmatojumam ir tendence sapīties, un tas ir jāķemmē katru dienu, īpašu uzmanību pievēršot uz vēdera, aiz ausīm un uz kājām esošajam apmatojumam. Tā kā šie suņi spalvu nemet, atmirusī spalva ir jāizķemmē.

Veselība un uzturs

Klēpja sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Tiek uzskatīts, ka Boloņas sunīši ir cēlušies no Itālijas dienvidu daļas un Maltas bišoniem. Tie radīti gadsimtiem senā pagātnē Boloņā, Itālijā — jau 11. un 12. gadsimtā. Tie 1500.  gados bija ļoti populāri suņi-kompanjoni valdošajās ģimenēs un aristokrātu vidū, un tie ir piederējuši gan Katrīnai Lielajai Krievijā, gan Merilinai Monro!

Apsveramās veselības problēmas

Boloņas sunīši ir visnotaļ veselīgi suņi, kam nav plaši izplatītu, šķirnei raksturīgu veselības problēmu.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.