Borderkollijs

Borderkollijs

Borderkollijs ir vidēja lieluma suns ar labām ķermeņa proporcijām. Apmatojums var būt gluds vai vidēji garš, un visizplatītākā krāsa ir melnbalta, taču apvienojumā ar balto ir sastopamas arī citas krāsas (piemēram, brūnā, marmorzilā, rudā un trīskrāsu). Pieaugušu tēviņu augstums ir apmēram 53 cm, bet mātītes ir nedaudz zemākas. Šīs šķirnes suņu svars ir apmēram 14–20 kg.

border collie
  • Category size
  • Grooming requirements
border collie
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
border collie
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Borderkolliji vienmēr ir gatavi strādāt, gādīgi, dzīvīgi un modri. Tiem veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku un ģimenes locekļiem, taču tad, ja tiem netiek veltīts daudz laika un nodrošinātas pietiekamas fiziskās aktivitātes, tie nav labākie mājdzīvnieki ģimenēs, kurās ir ļoti mazi bērni, jo to dabā ir ganīt jebko, kas kustas, tostarp tavus bērnus! Nenodrošinot fiziskas un prātu stimulējošas aktivitātes, tiem kļūst garlaicīgi un rodas uzvedības problēmas vai vēlme darīt palaidnības, jo to smadzenes ir pastāvīgi nodarbinātas.

Fiziskās aktivitātes

Dēļ nepieciešamības būt nodarbinātiem un lielās vēlmes izpatikt borderkollijiem ļoti patīk dresūra, kas ir lielisks treniņš to prātam un ķermenim. Tie ir īstena debesu dāvana tiem, kas vēlas piedalīties sacensībās paklausībā/adžiliti/flaibolā/frīstailā/sacensībās ganīšanā. Nenodrošinot tam fiziskās aktivitātes, borderkollijam var rasties uzvedības problēmas, kā arī ar to var būt grūti sadzīvot. Pieaugušiem suņiem dienā nepieciešamas vairāk nekā divas stundas ilgas fiziskās aktivitātes un prātu stimulējošas nodarbes.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Gan suņiem ar vidēji garu spalvu, gan suņiem ar gludo apmatojumu ir blīva akotspalva un bieza un mīksta pavilna. Suņiem ar garāko spalvu ap kaklu un pleciem ir viegli pamanāmas krēpes. Apmatojums ir viegli kopjams, bet ar noteikumu, ka tas tiek izsukāts pāris reizes nedēļā suņiem ar vidēji garo apmatojumu un reizi nedēļā suņiem ar gludo apmatojumu, un regulāri jāseko līdzi, lai apmatojums nesapītos.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Borderkollija pirmsākumi meklējami 1700. gados, taču tagadējo nosaukumu tas ieguva tikai 1915. gadā. Borderkolliji simtiem gadus ilgi strādāja ar ganiem robežteritorijā starp Skotiju un Angliju, kur tie tika audzēti tikai to darbspēju dēļ. Daži borderkolliju audzētāji baidās, ka, liekot uzsvaru uz izskatu un skaistumu, šī šķirne varētu tikt iznīcināta, un šī iemesla dēļ joprojām koncentrējas uz to darba īpašībām. Starp izstāžu un darba suņiem bieži vien ir atšķirības.

Apsveramās veselības problēmas

Borderkolliji ir ļoti izturīgi suņi, kam principā ir maz veselības problēmu. Tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Šīs šķirnes suņiem samērā izplatīta ir arī epilepsija.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.