Borderterjers

Borderterjers

Borderterjeri ir vidēja lieluma terjeri ar raksturīgu ūdram līdzīgu galvu. Tie ir galvenokārt darba suņi, un tā arī tie izskatās. Tiem ir raupjš, blīvs apmatojums, kas var būt dažādās krāsās, tostarp rudā, kvieškrāsas, sirmā ar dzeltenbrūnu vai gaišzilā un dzeltenbrūnu. Pieaugušu tēviņu vidējais skausta augstums ir 30,5 cm, bet svars — no 6 līdz 7 kg. Pieaugušu mātīšu skausta augstums ir apmēram 28 cm, bet svars — no 5 līdz 6,5 kg.

border terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
border terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
border terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Borderterjers ir sirsnīgs un jautrību mīlošs suns. Tas ir drošsirdīgs, spējīgs pielāgoties un labsirdīgs pret cilvēkiem, it īpaši bērniem. Šiem parasti komunikablajiem suņiem piemīt neatkarīgums un vēlme patstāvīgi pieņemt lēmumus. Borderterjeram patīk dzīties pakaļ zaķiem un vāverēm, taču, nodrošinot socializāciju un saudzīgu sapazīstināšanu, tie ar pārējiem mājdzīvniekiem dzīvo saticīgi. Suns vienlīdz labi jūtas mājās gan pilsētā, gan laukos.

Fiziskās aktivitātes

Borderterjeri ir ļoti aktīvi suņi, kas audzēti medīšanai un kam piemīt izteikti mednieka instinkti. Tiem katru dienu nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču tiem ļoti patiks, ja tā būs ilgāka. Tie var dzīties pakaļ jebkurai to uzmanību piesaistījušai nelielai radībai neatkarīgi no situācijas. Šī iemesla dēļ tie var iekulties nepatikšanās, taču saimnieks, kas to izprot un kopš maza vecuma nodrošina atbilstīgu dresūru, sapratīs, ka tos var izdresēt ļoti labi.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Īsais, blīvais borderterjera apmatojums nozīmē, ka nekādu īpašu prasību attiecībā uz tā kopšanu nav. Sirojumu laikā pavilnā no akotspalvas iekļuvušie netīrumi iztīrāmi sukājot, un šiem suņiem varētu būt labi laiku pa laikam izplūkt atmirušo spalvu.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Borderterjeri pirmo reizi parādījās 18. gadsimtā un kopš tā laika ir maz mainījušies. Tie tika izmantoti kā darba terjeri Skotu Robežās, kur tie medīja mājlopus apdraudošās lapsas. Vēsturiski šīs šķirnes suņi bijuši pazīstami kā Rīdvoteras terjeri un Koketdeilas terjeri, bet mūsdienās to nosaukums ir borderterjeri. Laukos tie joprojām ir darba terjeri, bet pilsētās tie ir galvenokārt ģimenes kompanjoni.

Apsveramās veselības problēmas

Borderterjeri principā ir ļoti veselīgi suņi. Lai arī tiem ir dažas šķirnei raksturīgas problēmas (piem., acu problēmas, epilepsija), tās ir samērā retas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.