Bostonas terjers

Bostonas terjers

Bostonas terjers ir mazs, spēcīgs un samērā muskuļains suns ar īsu, taisnstūrveida purnu un stāvus saslietām ausīm. Acis — samērā lielas, apaļas un plati atvērtas. Īsspalvainais Bostonas terjers var būt dažādās krāsās, tostarp brūngans/dzeltenbrūns ar baltu un melns ar baltiem plankumiem. Sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā. Pieauguša Bostonas terjera skausta augstums ir 38–43 cm. Svars nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 11,5 kg. Atkarībā no svara tie ir iedalīti trīs kategorijās. Vieglsvara kategorija ir līdz 6,8 kg, vidējā svara kategorija ir no 6,8 kg līdz 9,1 kg, bet smagsvara kategorija ir no 9,1 līdz 11,5 kg.

boston terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
boston terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
boston terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Bostonas terjers ir dzīvīgs, priecīgs suns, kas var būt samērā stingrs rakstura ziņā un ietiepīgs. Tas parasti labi izturas pret bērniem un mīl spēlēties, taču var būt trakulīgs, un tamdēļ jāseko, lai spēlēšanās nebūtu pārlieku mežonīga, jo tie var gūt traumas (it īpaši acu traumas). Šiem suņiem patīk cilvēka sabiedrība, un tie ir mīloši mājdzīvnieki. Tie ir arī lieliski sargsuņi un nav vaukšķi.

Fiziskās aktivitātes

Fizisko aktivitāšu ziņā šie suņi nav pārlieku prasīgi, un tiem ir nepieciešama apmēram stunda dienā. Tie nealkst pēc garām pastaigām, taču tiem patīk doties visur kopā ar saimniekiem.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Bostonas terjeri ir viegli kopjami. Lai apmatojumu attīrītu no atmirušās spalvas, vajadzētu pietikt ar tā nobraucīšanu ar apmatojuma kopšanai paredzēto cimdu. Šie ir tīrīgi suņi, kam nav suņiem raksturīgo aromātu.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Bostonas terjers 1800. gados sākotnēji bija angļu buldoga un angļu baltā terjera krustojums. Veicot šķirņu krustošanu tālāk, vēlāk tika radīts Bostonas terjers. Tas notika apmēram 1893. gadā. Šai papildu krustošanai izmantotās šķirnes bija angļu bulterjers, bokseris un pitbulterjers, kā arī citi terjeri. Sākotnēji Bostonas terjers svēra vairāk nekā 20 kg, taču vēlāk tas kļuva mazāks un mazāks, līdz beidzot kļuva tāds, kādu to zinām mūsdienās.

Apsveramās veselības problēmas

Bostonas terjeriem ar ārkārtīgi pieplacinātu purna daļu ir iespējama elpceļu nosprostošanās un apgrūtināta elpošana. Tāpat kā daudzu citu šķirņu suņiem, tiem iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas, kā arī pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.