Briseles grifons (ar īsu/raupju spalvu)

Briseles grifons (ar īsu/raupju spalvu)

Ir divu veidu Briseles grifoni: ar negludu vai ar gludu spalvu. Grifona īpašā pazīme ir mopsim līdzīga seja. Deguns — samērā īss un augšupvērsts. Vēl viena mopsim līdzīgā pazīme ir lielās, uz āru izvirzītās acis, kā arī uz priekšu izvirzītais apakšžoklis. Šī iemesla dēļ dažiem cilvēkiem grifons atgādina pērtiķi. Šis suns var būt ruds, melns vai melnlāsumains. Pieaugušu suņu skausta augstums ir 18–20 cm, bet svars — no 2 līdz 5 kg.

Griffon Bruxellois (Short/rough coat)
  • Category size
  • Grooming requirements
Griffon Bruxellois (Short/rough coat)
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Griffon Bruxellois (Short/rough coat)
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Grifons nav ieteicams kā kompanjons bērniem, jo mežonīga rotaļāšanās reizēm var tikt pārprasta, un suns bērnu klātbūtnē var nobīties un kļūt neprognozējams. Grifoni var būt ietiepīgi, taču tie ātri mācās un ir izmācīti, lai gūtu ļoti labus panākumus dažādos suņu sporta veidos. Tiem patīk būt saimnieka tuvumā, un, ilgstoši atstājot šos suņus vienus, tie var kļūt destruktīvi.

Fiziskās aktivitātes

Aktīvajiem grifoniem, kam piemīt terjera iezīmes, patīk kārtīgi izskraidīties, taču tie labi pielāgojas arī dzīvei dzīvoklī. Tam nepieciešamas apmēram pusstundu ilgas fiziskās aktivitātes dienā.

Uzvedība

Lai arī šie ir mazākie no suņiem, tie ir aktīvi, jautrību mīloši kompanjoni, kam vislielāko prieku sagādā būšana mājās ar saviem saimniekiem. Tie bieži ļoti pieķeras saimniekiem, bauda mājas komfortu un var būt labi mājas sardziņi, taču, lai šie suņi būtu labā fiziskā formā, mundri un veseli, tiem jebkurā gadījumā nepieciešamas fiziskas aktivitātes ārpus mājām. Daudzi gūst labus panākumus dresūrā un parasti mīl rotaļāties.

Izskats

Suņiem ar negludo apmatojumu tas ir nedaudz garāks pie vaigiem, zoda, deguna un acīm. Apmatojumam nav nepieciešama intensīva kopšana. Negludais apmatojums trīs reizes gadā jāizplūc, izņemot purna daļas apmatojumu, kas jāapgriež ar šķērēm. No sejas apmatojuma regulāri jāizķemmē ēdiena daļiņas. Gludspalvainie suņi samērā intensīvi met spalvu, un atmirusī spalva samērā bieži jāiztīra ar gumijoto cimdu. Abu paveidu suņi labi pacieš biežu kroku tīrīšanu.

Veselība un uzturs

Klēpja sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Briseles grifons ir beļģu šķirne, kas radīta 19. gadsimtā, krustojot afenpinčerus, mopšus un beļģu staļļu suņus. Divriču ekipāžu kučieriem bija vajadzīgs mazs, inteliģents sunītis, kas sargā ekipāžu un tiek galā ar kaitīgajiem dzīvniekiem staļļos. Ielas suņu izturība apvienojumā ar afenpinčeru gudrību kučieriem lieti noderēja. Vēlāk tika veikta krustošana ar angļu miniatūrajiem spanieliem, tādējādi izveidojot grifonam gandrīz cilvēkveidīgu seju, un pastāv iespēja, ka kādā no šķirnes tapšanas etapiem ir piejaukti arī Jorkšīras terjeri.

Apsveramās veselības problēmas

Šīs šķirnes suņiem nav daudz specifisku veselības problēmu, taču, tāpat kā citu šķirņu suņiem, kam ir samērā pieplacināta purna daļa, tiem ir iespējama apgrūtināta elpošana un acu problēmas. Tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, tiem iespējama arī pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi). Vispāratzīta šīs šķirnes suņiem ir iedzimta muguras problēma, un tāpēc vaislas suņiem jāveic attiecīgā skrīningošana.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.