Buldogs

Buldogs

Buldogam ir īss, spēcīgs ķermenis un samērā nokarena āda (it īpaši galvas, kakla un plecu daļā). Vēl viena savdabīga iezīme ir lielais galvaskauss. Buldogs var būt raibs, rudos toņos, dzeltenbrūns vai balts ar jebkuru no minētajām krāsām. Pieauguša buldoga skausta augstums ir 31–36 cm, bet svars — no 23 līdz 25 kg.

bulldog
  • Category size
  • Grooming requirements
bulldog
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
bulldog
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šis ir ģimenisks suns, kas mīl bērnus un, nodrošinot iepazīstināšanu agrīnā vecumā, labi satiek ar citiem mājdzīvniekiem. Buldogs ir pārāk draudzīgs, lai būtu labs sargsuns, taču nepieciešamības gadījumā aizsargās savus ģimenes locekļus. Tas var būt miermīlīgs, domīgs, stulbs, ietiepīgs, un tam piemīt labi attīstīta humora izjūta.

Fiziskās aktivitātes

Buldogu fiziskās aktivitātes kategoriski nedrīkst notikt dienas karstumā. Pilnībā vajadzētu pietikt ar divām samērā īsām pastaigām ātrā, taču ne ārkārtīgi steidzīgā gaitā.

Uzvedība

Lai arī šie ir mazākie no suņiem, tie ir aktīvi, jautrību mīloši kompanjoni, kam vislielāko prieku sagādā būšana mājās ar saviem saimniekiem. Tie bieži ļoti pieķeras saimniekiem, bauda mājas komfortu un var būt labi mājas sardziņi, taču, lai šie suņi būtu labā fiziskā formā, mundri un veseli, tiem jebkurā gadījumā nepieciešamas fiziskas aktivitātes ārpus mājām. Daudzi gūst labus panākumus dresūrā un parasti mīl rotaļāties.

Izskats

Apmatojums jānobrauka ar kopšanai paredzēto gumijoto cimdu, lai likvidētu izkritušo un atmirušo spalvu, un var būt jāiztīra krokas. Ja sunim ir padziļināta, savērpta aste, jāseko līdzi, lai astes pamatne nebūtu mitra, jo tādā gadījumā ir iespējamas bakteriālas infekcijas. Vēl viens veicamais kopšanas pasākums ir asaru plankumu un krunku tīrīšana.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Buldogi cēlušies no senajiem bullenbeiseriem — mastifveidīgiem suņiem, kas Asīrijā, Grieķijā, Ēģiptē un Romā izmantoti sargāšanai un uzbrukšanai savvaļas dzīvniekiem. Bullenbeiseri bija dažādu lielumu. Anglijā no sākotnēji milzīgā bullenbeisera tika radīts mazāks suns, un Karaļa Džona valdīšanas laikā (13. gadsimtā) sākās tā buļļu trenkātāja karjera. Gadu gaitā tika radīts ideāls suns buļļu tracināšanai. Par laimi, tracināšana un suņu cīņas Anglijā 1835. gadā tika aizliegtas ar likumu, un buldogu saimnieki sāka selekcijas darbu, lai likvidētu šķirnes agresīvākos elementus un radītu labsirdīgus mājas mīluļus.

Apsveramās veselības problēmas

Buldogu izplatītākās veselības problēmas ir saistītas ar to pieplacināto purna daļu, kas var izraisīt elpceļu nosprostošanos un apgrūtinātu elpošanu. Šī iemesla dēļ jāizvairās no pārliekas fiziskās aktivitātes un pārkaršanas. Tiem biežāk iespējamas arī ādas infekcijas, acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu slimība, kas var būt sāpīga un izraisīt kustību traucējumus).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.