Bulmastifs

Bulmastifs

Bulmastifs ir kompakts, masīvs, muskuļains suns ar lielu, kvadtrātveidīgu galvu. Spalva — īsa, cieta un noturīga pret laikapstākļiem, un iespējamās krāsas ir dzeltenbrūna, ruda vai raiba, ar melnu purnu. Pieauguša tēviņa skausta augstums ir 64–69 cm, bet svars — no 50 līdz 59 kg, savukārt mātītes skausta augstums ir 61–66 cm, bet svars — no 41 līdz 50 kg.

bullmastiff
  • Category size
  • Grooming requirements
bullmastiff
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
bullmastiff
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šie suņi ļoti sargā savus ģimenes locekļus un pārējos mājdzīvniekus, un tādēļ tiem nepieciešama socializācija agrīnā vecumā. Bulmastifs svešinieku pieņem tikai tad, ja viņus sapazīstina kāds, kam tas uzticas. Citi ciemiņi/svešinieki tiks ātri vien apturēti. Spēka, ietiepīguma un pārlieko sarga instinktu dēļ šīs šķirnes suņi nav īsti piemēroti saimniekiem-iesācējiem.

Fiziskās aktivitātes

Šis suns rūpīgi jākontrolē līdz vismaz 12 mēnešu vecumam. Pārlieku lielas fiziskās aktivitātes pārāk mazā vecumā var radīt kaulu un locītavu problēmas vēlāk dzīves laikā. Tiem patīk fiziskās nodarbes un rotaļas ar ģimenes locekļiem, un bulmastifam pilnībā pietiks ar pāris stundām fizisko aktivitāšu dienā.

Uzvedība

Šie lielie, spēcīgie, paļāvīgie suņi ir enerģiski sargātāji, kas ir uzticīgi un gādīgi pret savas ģimenes locekļiem. Lai šie suņi, kas vairāk ir piemēroti pieredzējušiem saimniekiem, pastāvīgi būtu veseli, laimīgi un droši kontrolēti, tiem nepieciešama pamatīga dresūra un daudz fizisko aktivitāšu. Tiem parasti veidojas cieša saikne ar saimniekiem, un tie ar aizdomām var izturēties pret svešiniekiem. Tāpat kā visi suņi, arī šie suņi jāiegādājas no atbildīgiem un zinošiem suņu audzētājiem, un nolūkā nodrošināt veselīgu temperamentu un izvairīties no vēlāk iespējamām savaldīšanas un uzvedības problēmām īpaši svarīga ir agrīna un pienācīga socializācija.

Izskats

Bulmastifs ir samērā viegli kopjams, jo tam ir īss un viegli uzturams apmatojums. Atmirušās un izkritušās spalvas likvidēšanai ir nepieciešams tikai apmatojuma kopšanai paredzētais gumijotais cimds.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Bulmastifi ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Bulmastifa sākotnējais nosaukums bija „Medību pārziņa nakts suns”, jo tie tika izmantoti malumednieku ķeršanai. Bulmastifa vaislas populācija bija 60% angļu mastifu un 40% buldogu. Tie tika radīti 1800. gadu beigās. Kad vajadzība pēc medību pārziņiem un bulmastifiem samazinājās, tie tika izmantoti izklaidēm. Kāds ieskrēja krūmājā, bet pēc brīža šī cilvēka meklēšanai tika izlaists bulmastifs uzpurnī. Tie tika dresēti nevis plosīt vai nogalināt, bet gan uzveikt.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, bulmastifiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Tiem biežāk iespējama arī specifiska urīnpūšļa slimība un ceļgalu saišu problēmas (krustenisko saišu slimība).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.