Bulterjers

Bulterjers

Bulterjers ir spēcīgas miesas būves, muskuļains suns ar platu krūšu daļu. Tam ir garena, spēcīga, olveida galva un purns ar kūkumu. Šīs šķirnes suņu tipiskākā krāsa ir balta, bieži vien ar krāsainiem plankumiņiem uz galvas vai dažreiz uz muguras. Tie var būt arī melni, raibi, rudi, dzeltenbrūni vai trīskrāsaini. Pieaugušu suņu skausta augstums ir apmēram 45 cm, bet svars — apmēram 33 kg.

bull terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
bull terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
bull terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Bulterjeri ir draudzīgi suņi ar šķietami brīnišķīgu humora izjūtu. Tie var būt stūrgalvīgi un nav labākie suņi saimniekiem, kam suns ir pirmo reizi. Šīs šķirnes suņi ir visnotaļ mierīgi, taču jāatceras, ka sākotnēji tie radīti kā kaujas suņi. Lai arī viņi pirmie kautiņā nemetīsies, taču, ja tiks izaicināti, attiecīgi reaģēs. Tie ir ļoti mīloši suņi, kam patīk sabiedrība, tāpēc nav laba doma tos ilgstoši atstāt vienatnē, jo ar saviem spēcīgajiem žokļiem tie aiz garlaicības var nodarīt daudz posta.

Fiziskās aktivitātes

Bulterjeri ir aktīvi suņi, kam nepieciešamas diezgan lielas fiziskās aktivitātes gan brīvi izskrienoties, gan skrienot gar ceļu. Minimālais fizisko aktivitāšu daudzums dienā ir viena stunda, taču šīs šķirnes suņi ar prieku piekritīs ilgākām fiziskajām nodarbēm!

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Bulterjeri ir viegli kopjami suņi. To īso apmatojumu var kopt, reizi nedēļā nobraucot to ar kopšanai paredzēto gumijoto cimdu, lai likvidētu atmirušo spalvu.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Sakrustojot buldogu un terjeru, šie suņi radīti cīņai līdz nāvei, piedaloties asiņainajā izklaidē — buļļa tracināšana ar suņiem. Mūsdienās tie ir vieni no populārākajiem suņiem, kas sevi pierādījuši kā nevainojami sargsuņi. Miniatūrie bulterjeri pastāv jau tikpat ilgi, cik standarta bulterjeri, un Lielbritānijas Suņu audzētāju klubs tos kā atsevišķu šķirni atzina 1939. gadā.

Apsveramās veselības problēmas

Šīs šķirnes suņu izplatītākā veselības problēma ir kurlums, ko visbiežāk konstatē baltiem bulterjeriem. Kurlumu suņiem var noteikt jau ļoti mazā vecumā. Ir iespējamas iedzimtas nieru un sirds problēmas, un samērā biežas ir arī ādas problēmas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.