Čaučau (raupjspalvainais)

Čaučau (raupjspalvainais)

Raupjspalvainais čaučau ir īss, kompakts, taisnstūrveida miesas būves suns. Aste ir saritināta uz muguras. Zila/melna mutes iekšpuse un mēle. Tiem ir divu veidu apmatojums — raupjais un gludais, un tas var būt dažādās krāsās (melnā, rudā, zilganā, dzeltenbrūnā, krēmkrāsas vai baltā). Pieauguša tēviņa skausta augstums ir 48–56 cm, bet svars — apmēram 26–32 kg. Pieaugušas mātītes skausta augstums ir 46–51 cm, bet svars — no 20 līdz 25 kg.

chow chow (rough)
  • Category size
  • Grooming requirements
chow chow (rough)
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
chow chow (rough)
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Čaučau ir atturīgs, neatkarīgs suns, kas var būt ietiepīgs. Tie var pieķerties vienam cilvēkam un, ja tam šķiet, ka tas vai saimnieks ir apdraudēts, tas var iekampt. Lai arī šie suņi izskatās kā spēļu lācīši, tie tādi nemaz nav. Selekcionāri pēdējo gadu laikā to temperamentu ir uzlabojuši, un valda uzskats, ka daudzi slikta rakstura čaučau ir jaunuļu nepietiekamas dresūras un socializācijas rezultāts. No problēmām vai izvairīties, iepazīstinot tos ar bērniem, kaķiem un citiem mājdzīvniekiem agrīnā vecumā.

Fiziskās aktivitātes

Čaučau nav nepieciešamas lielas fiziskās aktivitātes. Šiem suņiem pietiek apmēram ar stundu dienā, taču tiem patīk uzturēties ārpus telpām un pagalmā vienatnē nodarboties ar savām lietām. Tiem ir nepieciešama ēnaina un vēsa vietiņa, kur patverties siltā un karstā laikā. Pārlieku lielas fiziskās aktivitātes pārāk mazā vecumā var radīt kaulu un locītavu problēmas vēlāk dzīves laikā, un tādēļ fiziskās aktivitātes rūpīgi jākontrolē.

Uzvedība

Lai arī šie ir mazākie no suņiem, tie ir aktīvi, jautrību mīloši kompanjoni, kam vislielāko prieku sagādā būšana mājās ar saviem saimniekiem. Tie bieži ļoti pieķeras saimniekiem, bauda mājas komfortu un var būt labi mājas sardziņi, taču, lai šie suņi būtu labā fiziskā formā, mundri un veseli, tiem jebkurā gadījumā nepieciešamas fiziskas aktivitātes ārpus mājām. Daudzi gūst labus panākumus dresūrā un parasti mīl rotaļāties.

Izskats

Abu paveidu čaučau apmatojums ir blīvs un taisns. Garspalvainajiem čaučau ir raupja, stāvoša, ne pārlieku gara akotspalva un mīksta un pūkaina pavilna. Spalva ir biezāka ap kaklu un augšstilbu aizmugurējā daļā. Šis garais apmatojums jākopj katru dienu. Īsspalvainajiem čaučau apmatojums ir īsāks un jākopj divas vai trīs reizes nedēļā.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Čaučau šķirnes izcelsme ir nedaudz miglā tīta, taču, iespējams, ka tie cēlušies no Mongolijas un Mandžūrijas, kur to gaļa savulaik ir bijusi delikatese, bet apmatojums izmantots apģērba gatavošanai, bet vēlāk ievesti Ķīnā. Gadu simtus senā pagātnē tie ir izmantoti tempļu sargāšanai no ļaunajiem gariem. Čaučau ir bijis arī aristokrātu medību suns, kā arī izmantots kā sargsuns aizsardzībai pret iebrucējiem, kamanu un ratu vilcējs un sargsuns. Tiek uzskatīts, ka čaučau ir špicu priekšteči.

Apsveramās veselības problēmas

Čaučau izplatītākās veselības problēmas ir elkoņu displāzija un plakstiņu problēmas. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējama arī gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt gūžu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.