Čehu terjers

Čehu terjers

Čehu terjers ir mazs/vidēja lieluma, īskājains suns. Pilnībā pieauguša suņa skausta augstums ir 25–32 cm, bet svars — no 6 līdz 10 kg. Ideālais skausta augstums pieaugušam tēviņam ir 29 cm, bet mātītei — 27 cm. Garais apmatojums var būt pelēkzils vai gaiši brūns.

cesky terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
cesky terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
cesky terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Čehu terjers attiecībās ar cilvēkiem ir maigas dabas terjers. Tas var būt atturēts pret svešiniekiem, taču pret tiem, ko ir iepazinis, tas ir draudzīgs. Tam joprojām ir izteikti strādātgribas instinkti — tas ir izturīgs un veikls suns, kam ir daudz enerģijas un piemīt liela izturība. Tas var būt ietiepīgs, taču, esot pareizajai motivācijai, var būt ļoti daudzpusējs, un tādēļ ir piedalījies suņu sportā, kur tiek vērtēta paklausība un veiklums (adžiliti).

Fiziskās aktivitātes

Čehu terjeriem dienā nepieciešamas stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Atlaižot no pavadas, tam var nostrādāt mednieka instinkti, un tādēļ pirms laišanas bez pavadas sabiedriskās vietās ir jābūt drošam, ka suns pārliecinoši klausa atsaukšanas komandai.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

To vidēji garais, viegli viļņainais apmatojums jākopj samērā daudz, taču ne tik daudz, cik vairumam terjeru, kam atmirusī spalva tiek izplūkta ar roku. Čehu suņi jāapcērp ik pēc sešām līdz astoņām nedēļām un jāsukā vismaz reizi nedēļā, īpašu uzmanību pievēršot garajai spalvai purna daļā, uz kājām un uz vēdera.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Šis Čehijas nacionālais suns ir samērā jauna šķirne, kuru 1949. gadā radīja suņu audzētājs un ģenētiķis Františeks Horaks. Horakam patika medības, un viņš izlēma sakrustot skotu terjeru un siljemterjeru, lai tādējādi iegūtu mazāku suni darbam barā un arī līšanai dzīvnieku pazemes alās, kas nebija pa spēkam skotu terjeriem un siljemterjeriem. Čehu terjeri tika izmantoti, lai medītu visu no lapsām, trušiem un citiem medījamajiem dzīvniekiem vai putniem līdz mežacūkām!

Apsveramās veselības problēmas

Čehu terjeri ir visnotaļ veselīgi suņi. Tomēr, tāpat kā daudzu citu mazāko šķirņu suņiem, tiem iespējama arī pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.