Čivava (garspalvainais)

Čivava (garspalvainais)

Mazajiem, garspalvainajiem čivavām ir taisns vai nedaudz viļņains apmatojums, kas var būt dažādās krāsās no dzeltenbrūnas līdz melnai. No ausīm ir jānokarājas apmatojuma bārkstīm, jābūt ievērojamam kakla apmatojumam un diezgan apspalvotām kājām. Pieauguša smalkā, kompaktā sunīša skausta augstums ir 15–23 cm, bet svars — no 1,8 līdz 2,7 kg.

chihuahua (long coat)
  • Category size
  • Grooming requirements
chihuahua (long coat)
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
chihuahua (long coat)
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Garspalvainajam čivavam parasti izveidojas ļoti cieša saikne ar vienu vai diviem cilvēkiem, ar kuriem tas ir ziņkārīgs, dzīvīgs un intelektuāls, kā arī ļoti izteikti un pastāvīgi mīlošs. Taču, nenodrošinot pietiekamu agrīno socializāciju, šīs šķirnes suņi var nebūt laipni pret svešiniekiem, izrādīt nervozitāti, vaukšķēt un pat būt kaitinoši. Čivavas ir jāsocializē iespējami agri, jo jaunos apstākļos tie kļūst nemierpilni un nesatiek ar svešiniekiem, bērniem un citiem mājdzīvniekiem. Tie ir klana dzīvnieki un vislabāk jūtas citu čivavu sabiedrībā.

Fiziskās aktivitātes

Garspalvainais čivava saprāta robežās ir gatavs uz tik lielām fiziskajām aktivitātēm, kādas vari tam piedāvāt. Čivavām ir raksturīgi enerģijas uzplūdi, kad tie aizrautīgi rotaļājas, taču tiem nepieciešams daudz pastaigāties — ar pusstundu dienā vajadzētu pietikt. Trauslās trahejas (elpvada) dēļ čivavam kakla siksnas vietā labāk lietot iejūgveida pavadu.

Uzvedība

Lai arī šie ir mazākie no suņiem, tie ir aktīvi, jautrību mīloši kompanjoni, kam vislielāko prieku sagādā būšana mājās ar saviem saimniekiem. Tie bieži ļoti pieķeras saimniekiem, bauda mājas komfortu un var būt labi mājas sardziņi, taču, lai šie suņi būtu labā fiziskā formā, mundri un veseli, tiem jebkurā gadījumā nepieciešamas fiziskas aktivitātes ārpus mājām. Daudzi gūst labus panākumus dresūrā un parasti mīl rotaļāties.

Izskats

Čivavu kopšana nav nekāds grūtais darbs. Garspalvainie čivavas pamatīgi jāizsukā un jāizķemmē reizi nedēļā. Var būt jāizmazgā krūšu daļa vai ap kaklu esošās spalvas, jo tur var ieķerties ēdiena paliekas. Čivavas met spalvu, taču šiem mazajiem sunīšiem nav daudz spalvas, ko nomest. Čivavām ieteicams katru dienu tīrīt zobus, jo visiem mazajiem sunīšiem ir raksturīga izteikta zobakmens veidošanās.

Veselība un uzturs

Klēpja sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Daži uzskata, ka čivava iegūts, krustojot tečiči un kādu mazu, bezspalvainu sunīti no Āzijas. Čivava ir viens no Meksikas štatiem, un tieši no šī štata pirmo reizi uz Ameriku tika izvests mūsdienās zināmais čivava. Pastāv hipotēze, ka mūsdienu šķirne iegūta no senajiem tečiči, sakrustojot tos ar maziem Meksikas, Arizonas un Teksasas sunīšiem.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, čivavām ir iespējama pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi) un balsenes problēmas. Galvas formas dēļ tiem biežāk ir iespējams ūdens smadzenēs (hidrocefālija) un dažas acu problēmas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.