Dirhaunds

Dirhaunds

Šiem lielajiem, pinkainajiem kurtiem ir ļoti atlētisks izskats. Bieži vien tie tiek raksturoti kā līdzīgi pinkainajam greihaundam. Tie iespējami dažādās krāsās: tumši zilpelēkā, tumšākos un gaišākos pelēkajos toņos vai raibi un dzeltenīgos toņos, smilškrāsas rudi vai rudi dzeltenbrūni ar melniem punktiem. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 76 cm, bet svars — apmēram 45,5 kg. Pieaugušu mātīšu skausta augstums ir 71 cm, bet svars — apmēram 36,5 kg.

deerhound
  • Category size
  • Grooming requirements
deerhound
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
deerhound
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Briežusuns ir maigs, draudzīgs suns. Tas labi satiek ar bērniem, taču nav pārāk labs sargsuns un daudz rej. Vairumam briežusuņu piemīt izteikts mednieka instinkts, un tādēļ tas agrīni ir jāiepazīstina ar citiem mājdzīvniekiem, it īpaši kaķiem.

Fiziskās aktivitātes

Ir nepieciešams ierobežot briežusuņu kucēnu aktivitātes. Pieauguši briežusuņi ir enerģiski un atlētiski, tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu (divas vai vairāk stundu dienā) un patīk brīvi izskrieties.

Uzvedība

Šie medību suņi medī ne tik daudz ar ožu, cik ar redzi, tiem patīk skriet, un tie var būt iespaidīgi ātri sprinteri, kas savus saimniekus atstāj tālu aiz muguras! Telpās tie bieži vien ir suņu pasaules relaksētie dīvāna deldētāji, taču brīvā dabā tie ar nerimstošu modrību to vien gaida, lai dedzīgi aizmestos pakaļ pamanītajam medījumam, izliekoties nedzirdam saimnieka skaļos centienus atsaukt tos atpakaļ. Tiem patīk pastaigas pavadā, un tos izvest ārā ir prieks, tomēr saimnieks ne vienmēr var justies drošs, ja ceļā patrāpās svešs kaķis vai cits mazs pūkainis. Lai arī šie suņi reti izrāda atklātu mīlestību, tie ir mierīgi pret cilvēkiem un parasti labi satiek ar citiem suņiem.

Izskats

Briežusuņiem nepieciešama regulāra kopšana — apmēram divas vai trīs reizes nedēļā. Atkarībā no apmatojuma stāvokļa vienu vai divas reizes gadā jāveic tā izplūkšana ar rokām.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Briežusuņi ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Pinkainie medību suņi Skotijā pastāvējuši jau pirms 16. gadsimta. Tiek uzskatīts, ka pirms Romiešu iebrukuma Lielbritānijā tika ievesti īsspalvaini medību suņi, taču, izmantojot šos medību suņus Skotijas ziemeļrietumu daļā, to īsais apmatojums bija trūkums. Šie medību suņi pēc tam, iespējams, tika sakrustoti ar vietējiem matainajiem suņiem, tādējādi iegūstot briežusuņu šķirni. Skotu vadoņi tos izmantoja baros, lai medītu briežus, un tiem vajadzēja būt pietiekami spēcīgiem, lai nogāztu briedu no kājām.

Apsveramās veselības problēmas

Visnopietnākās briežusuņiem iespējamās veselības problēmas ir agresīva paveida kaulu vēzis un sirdsslimība. Izplatītākās iedzimtās problēmas ir aknu un acu slimības, taču, pateicoties pastāvīgai skrīningošanai un rūpīgi izstrādātām audzēšanas programmām, tās ir samērā retas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.