Erdelterjers

Erdelterjers

Šis ir terjeru karalis — lielākais no terjeru šķirnes suņiem. Pieauguša tēviņa skausta augstums ir no 58 līdz 61 cm, bet pieaugušas mātītes skausta augstums ir no 56 līdz 59 cm. Atkarībā no miesas būves suņa svars ir apmēram 25–28 kg, bet kuce sver 21–23 kg. Šī samērā zemā un druknā suņa muskuļoto ķermeni klāj cieta, adatveidīga spalva melnā/sirmā (sedlu daļā) un brūnā tonī.

airedale terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
airedale terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
airedale terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Kā vairums terjeru, erdelterjers ir pārliecinošs, drošs un komunikabls. Tas ir draudzīgs, enerģisks suns, kas ātri mācās un labi pakļaujas dresūrai gan suņu sportā (piemēram, adžiliti), gan paklausības apgūšanā mājās vai nodarbībās.

Fiziskās aktivitātes

Lai nepieļautu garlaikošanos un uzturētu labu fizisko formu, aktīvajam erdelterjeram nepieciešamas vairāk nekā mērenas fiziskās aktivitātes (1 līdz 2 stundas dienā), tostarp rotaļas un dresūra.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Ūdensizturīgais, dubultais erdelterjera apmatojums sastāv no cietas, adatveidīgas akotspalvas un īsākas, mīkstākas pavilnas. Tam katru dienu nepieciešama sukāšana apvienojumā ar atmirušās spalvas izplūkšanu spalvas mešanas laikā (divas reizes gadā).

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu. Erdelterjeri ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Erdelterjers ir šobrīd jau izmirušā melnlāsumainā terjera pēctecis. Šo šķirni 19. gadsimtā Jorkšīras upju Aire, Wharfe un Calder ielejās radīja ūdru mednieki, kam bija nepieciešams terjers, kas medītu ūdrus un kaitīgos dzīvniekus, gan arī sargsuns. Lielie darba terjeri tika krustoti ar ūdrusuņiem, lai radītu suni, kas būtu pietiekami liels, lai tiktu galā ar pieaugušiem āpšiem un ūdriem. Lielumu un ārieni ietekmēja vēlākā krustošana ar īru terjeru un, iespējams, Velsas terjeru.

Apsveramās veselības problēmas

Erdelterjers ir visnotaļ izturīga šķirne. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējama gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt gūžu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

'Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.