Eštrelas kalnu suns

Eštrelas kalnu suns

Pieauguša lielā, spēcīgā, atlētiskā, mastifveidīgā suņa skausta augstums ir apmēram 65–72 cm (tēviņi) vai 62–68 cm (mātītes), bet svars — no 30 līdz 50 kg. Ir iespējams divu veidu apmatojums (garš vai īss), kas var būt dzeltenbrūns, raibs, vilku pelēks vai melns.

 estrela mountain dog
  • Category size
  • Grooming requirements
estrela mountain dog
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
estrela mountain dog
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Eštrelas kalnu suns savā ģimenē ir uzticīgs un mīlošs suns, taču pret citiem tas ir atturīgs. Tāpēc tam īpaši svarīga ir agrīna un rūpīga socializācija ar cilvēkiem un pastāvīga dresūra. Kā jau sargsunim piedienas, tas ir modrs un dabiski skaļš. Neskatoties uz saviem izmēriem, tas ir pārsteidzoši veikls, un tādēļ ieteicams vismaz 6 pēdas (~183 cm) augsts žogs.

Fiziskās aktivitātes

Šie patrulēšanai kalnos audzētie suņi var noiet daudzus kilometrus un ir ļoti izturīgi, taču tiem pilnībā pietiks ar apmēram stundu ilgām fiziskajām aktivitātēm dienā. Ņemot vērā tā lielumu, tas ir pārsteidzoši rotaļīgs, un tam patīk rotaļas ar savu saimnieku. Tas var būt ietiepīgs, taču principā ir labs skolnieks, un šie suņi ir piedalījušies arī meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī sacensībās paklausībā un adžiliti.

Uzvedība

Šī ir izturīgu, lielu (reizēm — milzīgu!) suņu grupa, kuru rāmā un mierīgā daba bieži vien neiet kopā ar to pastāvīgo modrību. Šie visnotaļ neatkarīgie suņi, kuros rotaļāšanās vai dresūra bieži vien interesi neraisa, sēž un vēro apkārt notiekošo neatkarīgi no laikapstākļiem, un bieži tiem patīk samērā garas pastaigas, bet starplaikos tie apmierināti snauduļo ģimenes tuvumā ar vienmēr atvērtu vienu aci, lai to aizsargātu.

Izskats

Eštrelas kalnu suņiem ir divu veidu apmatojums — garais un īsais. Abos gadījumos dubulto apmatojumu veido blīva pavilna un bieza, paraupja akotspalva. Spalva ir īsāka uz galvas un priekškājām un garāka (šķipsnaina) uz astes un kāju aizmugurējā daļā. Garspalvainajam paveidam, protams, ir garāks apmatojums un biezākas „krēpes” ap kaklu un krūškurvi, un it īpaši tas redzams tēviņiem. Eštrelas kalnu suņu apmatojums jākopj apmēram divas reizes nedēļā, pievēršot īpašu uzmanību garāka apmatojuma vietām, kur tas var sapīties.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem.

Šīs sugas izcelsme

Šie suņi, kas sākotnēji bija sargsuņi Portugāles ziemeļos esošajos Eštrela kalnos, radušies vai nu no mastifveidīgajiem suņiem, kas bija līdzi romiešiem, kad tie ieradās Pireneju pussalā, vai arī tos ieveda vizigotu iebrucēji. Neviens skaidri nezina, taču neatkarīgi no šo suņu precīzās izcelsmes vietas nav strīda par to, ka Eštrelas kalnu suns ir viena no vecākajām šķirnēm Portugālē, kas gadsimtiem ilgi izmantota aitu un kazu sargāšanai no plēsējiem, tostarp vilkiem. Izolētais ģeogrāfiskais apgabals nozīmēja, ka šīs šķirnes suņi gadu gaitā maz mainījās.

Apsveramās veselības problēmas

Eštrela kalnusuņi ir visnotaļ veselīgi un izturīgi suņi. Tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējama gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt gūžu izmeklējumus. Tie ir predisponēti arī uz specifisku sirdsslimību, kas ir izplatīta daudzu lielo suņu vidū.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.