Faraonu suns

Faraonu suns

Šie vidēji lielie, īsspalvainie suņi ar stāvus saslietajām ausīm ir ļoti graciozi un atlētiski. Faraonu suņu krāsa ir dzeltenbrūna vai piesātināti dzeltenbrūna, dažreiz ar baltiem raibumiem. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 56–63 cm, bet svars — apmēram 23–25 kg. Pieaugušu mātīšu skausta augstums ir 53–61 cm, bet svars — no 20 līdz 23 kg.

Pharaoh Hound
  • Category size
  • Grooming requirements
Pharaoh Hound
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Pharaoh Hound
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Faraonu suns samērā neatkarīgs suns, kas ir uzticīgs savai ģimenei. Tiem piemīt mednieka instinkts mesties uz priekšu ar tevi vai bez tevis. Faraonu suns, kas agrīnā vecumā nav socializēts ar kaķiem un citiem nelieliem dzīvniekiem, tos uztver kā laupījumu. Šie suņi var būt gana skaļi, un, ņemot vērā, ka tie ir ļoti sabiedriski, tiem patīk būt citu suņu un cilvēku sabiedrībā.

Fiziskās aktivitātes

Šiem suņiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu — divas vai vairāk stundas dienā. Sajūtot medījumu, tie skries un skries neapstājoties. Tā kā šie suņi var samērā augstu uzlēkt, dārzam ir jābūt pietiekami labi nožogotam, lai tas neizmuktu. Aukstā laikā tiem var būt nepieciešams aizsargājošs mētelītis.

Uzvedība

Šie medību suņi medī ne tik daudz ar ožu, cik ar redzi, tiem patīk skriet, un tie var būt iespaidīgi ātri sprinteri, kas savus saimniekus atstāj tālu aiz muguras! Telpās tie bieži vien ir suņu pasaules relaksētie dīvāna deldētāji, taču brīvā dabā tie ar nerimstošu modrību to vien gaida, lai dedzīgi aizmestos pakaļ pamanītajam medījumam, izliekoties nedzirdam saimnieka skaļos centienus atsaukt tos atpakaļ. Tiem patīk pastaigas pavadā, un tos izvest ārā ir prieks, tomēr saimnieks ne vienmēr var justies drošs, ja ceļā patrāpās svešs kaķis vai cits mazs pūkainis. Lai arī šie suņi reti izrāda atklātu mīlestību, tie ir mierīgi pret cilvēkiem un parasti labi satiek ar citiem suņiem.

Izskats

Faraonu suns ir viegli kopjams. To apmatojuma kopšanai var izmantot gumijoto cimdu, ar kura palīdzību var izņemt izkritušo un atmirušo spalvu.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Faraonu suņiem izskata ziņā līdzīgu suņu atliekas ir atrastas Nīlas ielejā, kur tās gulējušas no 4000. gada p. m. ē. Valda uzskats, ka pirms ēģiptiešu laikiem kurtus tirgoja feniķieši, kas tos atstāja nošķirtās salās, kur tie savstarpēji pārojās simtiem gadu. Ap 1000. gadu p. m. ē. feniķieši ar saviem kurtiem kolonizēja Maltas salu. Šie suņi tika atzinīgi novērtēti dēļ to spējas medīt trušus un kļuva pazīstami kā „trušusuņi”, kas ir faraonu suņi, kurus pazīstam mūsdienās.

Apsveramās veselības problēmas

Izplatītākā faraonu suņu problēma ir ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļu bļodiņu izmežģījumi).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.