Franču buldogs

Franču buldogs

Franču buldogs atpazīstams pēc tā lielajām ausīm, kas atgādina sikspārņa ausis. Šim nelielajam sunim ar plakano purnu ir īss, spīdīgs apmatojums, kas var būt raibs, plankumains vai dzeltenbrūns. Pilnībā pieauguša franču buldoga skausta augstums ir 27–34,5 cm. Pieauguši tēviņi sver 12,5 kg, bet mātītes — 11 kg.

french bulldog
  • Category size
  • Grooming requirements
french bulldog
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
french bulldog
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Franču buldogs ir jautrību mīlošs suns, kas ir dzīvības pārpilns un mīl savus tuvākos. Tas ir drosmīgs suns, kas uzskata, ka ir daudzkārt lielāks, nekā tas patiesībā ir, un, sastopoties ar izaicinājumu no cita suņa puses, tas visticamāk neatkāpsies (daži suņi nespēj „nolasīt” pieplacināto seju un pret franču buldogu izrāda protestu).

Fiziskās aktivitātes

Salīdzinot ar dažu šķirņu suņiem, francīšiem nav nepieciešamas lielas fiziskās aktivitātes, un tiem vajadzētu pietikt ar apmēram stundu ilgām fiziskām nodarbēm dienā. Jāseko tam, lai suns būtu pasargāts no karstuma, jo, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm siltā laikā, tam ir iespējams karstuma dūriens un elpošanas traucējumi pieplacinātā purna dēļ. Vasarā laiks fiziskām aktivitātēm ar to jāatvēl agri no rīta vai vēlu vakarā.

Uzvedība

Ikviens šķirņu krustojums izskata, temperamenta un uzvedības ziņā ir unikāls. Noskaidrot, kuras sugas ir tava suņa senči, lai tādējādi uzzinātu tā iespējamās, pārmantotās vajadzības un prasības, vari, vēršoties pie suņu DNS testu veicējiem, vai arī vari mēģināt to noteikt pēc suņa izskata. Tādējādi iegūsi vairāk informācijas par savu suni un tā uzvedības vai rīcības iemesliem!

Izskats

Īsais, smalkais, spīdīgais apmatojums jākopj minimāli — izsukāšana reizi nedēļā ir vairāk nekā pietiekama. Tomēr regulāri jāiztīra arī purna daļas krokas un jāpārbauda ausis, kas dažkārt var būt problemātiskas.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Miniatūrais buldogs bija populārs mežģīņu darinātāju kompanjons Anglijas centrālajās grāfistēs, kur šie suņi bija pavadoņi ceļā uz rūpnīcām. Strādnieki, kas savu arodu pārcēla uz Franciju, ņēma savus suņus līdzi, kur tie sakrustojās ar turienes suņiem, kam bija īsāka purna daļa, un rezultātā radās mūsdienās pazīstamais franču buldogs.

Apsveramās veselības problēmas

Franču buldogu izplatītākās veselības problēmas ir saistītas ar to pieplacināto purna daļu, kas var izraisīt elpceļu nosprostošanos un apgrūtinātu elpošanu. Šī iemesla dēļ jāizvairās no pārliekas fiziskās aktivitātes un pārkaršanas. Tiem biežāk iespējamas arī ādas infekcijas, acu problēmas, gūžu un elkoņu displāzija (locītavu slimība, kas var būt sāpīga un izraisīt kustību traucējumus) un muguras problēmas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.