Garspalvainais kollijs

Garspalvainais kollijs

Garspalvainie kolliji ir vidēji/lieli, cienīgi un skaisti suņi ar piemīlīgu, izteiksmīgu izskatu. Tiem ir bagātīgs apmatojums, kas var būt sabuļādas krāsā, sabuļādas krāsā ar baltu, trīskrāsains un marmorzils, un iegarena, smalki veidota galva. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 56–61 cm, bet svars — no 27 līdz 34 kg, savukārt pieaugušu mātīšu skausta augstums ir 51–56 cm, bet svars — no 23 līdz 30 kg.

Rough Collie
  • Category size
  • Grooming requirements
Rough Collie
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Rough Collie
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Garspalvainie kolliji ir draudzīgi un ar minimālām nervozitātes vai agresijas pazīmēm. Tie ir jautri suņi, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saviem ģimenes locekļiem. Lai arī šie suņi ļoti sargā māju, tie laipni sagaida gaidītus draugus. Garspalvainie kolliji ātri mācās un izbauda jaunus izaicinājumus dresūrā.

Fiziskās aktivitātes

Lai cik tas arī pārsteidzoši nebūtu, garspalvainajiem kollijiem nav nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu, un tie viegli pielāgojas situācijai ģimenē. Tomēr tiem jāļauj brīvi izskraidīties, atvēlot laiku rotaļām un skriešanai pakaļ bumbiņai un tās atnešanai. Pieaugušam sunim dienā vajadzētu pietikt ar stundu ilgām fiziskajām aktivitātēm, taču, ja vien piedāvāsi, tas būs gatavs arī ilgākām nodarbēm.

Uzvedība

Šie suņi, kas bieži vien tiek uzskatīti par suņu pasaules „Einšteiniem”, ir aktīvi, ātri mācās un ar pietiekami lielu izturību, lai nogurdinātu par visaktīvāko saimnieku. Tiem patīk visu veidu uz atlīdzību balstīta dresūra, spēles un suņu sporta veidi, un tāpēc tiem nepieciešams saimnieks, kas spēj apmierināt to vajadzības pēc gandrīz nebeidzamām fiziskajām aktivitātēm un prāta vingrināšanas. Tie ļoti pieķeras saimniekiem un ir izcili kompanjoni enerģiskām un aizrautīgām ģimenēm, kas spēj nodrošināt šiem suņiem nepieciešamo dzīvesveidu un — ideālā variantā — pastāvīgi darāmu darbiņu, kas vismaz līdzinās lopu ganīšanai, kam principā šie suņi ir paredzēti.

Izskats

Lai garspalvainā kollija bagātīgais dubultais apmatojums pārlieku nesamudžinātos, tas jāsukā reizi nedēļā. Pavilna ir mīksta, pūkaina un tuvu pie ādas, savukārt akotspalva ir raupja un taisna. Apmatojuma mešanas laikā suni varētu būt noderīgi sukāt katru dienu. Regulāri jāapgriež šķipsnas uz priekškājām un astes.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Garspalvainie kolliji var būt disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Tiek uzskatīts, ka garspalvaino kolliju šķirne izveidojusies, sakrustojot suņus, kas 50. g. p. m. ē. pavadīja romiešu iekarotājus, un vietējos Skotijas suņus. Šķirnes nosaukums, visticamāk, aizgūts no Skotijas zemienēs audzēto melno aitu šķirnes nosaukuma. 1860. gadā karaliene Viktorija viesojās savā rezidencē Balmoralā, viņai šie suņi iepatikās un karaliene tos paņēma līdzi uz Vindzoras pili. Tolaik zināms kā skotu aitusuns, garspalvainais kollijs pirmo reizi tika izrādīts Birmingemas Suņu izstāžu sabiedrības rīkotajā izstādē, kur guva plašu atzinību.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, garspalvainajiem kollijiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.