Garspalvainais miniatūrais taksis

Garspalvainais miniatūrais taksis

Miniatūrais garspalvainais taksis ir garš, īskājains, ļoti zems suns. Lai arī taksis ir mazs, tas ir muskuļains un spēcīgas miesas būves, ar platu krūšu daļu un labi attīstītām priekškājām. Tam ir atraktīvs, mīksts, taisns apmatojums, kas var būt dažādās krāsās (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā). Pieaudzis miniatūrais taksis sver 4,5–5 kg, un tā skausta augstums ir apmēram 12–15 cm.

Dachshund (Miniature Long Haired)
  • Category size
  • Grooming requirements
Dachshund (Miniature Long Haired)
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Dachshund (Miniature Long Haired)
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Miniatūrais garspalvainais taksis var būt ļoti neatkarīgs, un tam ir nepieciešama laipna, konsekventa, pacietīga dresūra. Lai taksi radinātu pie bērniem, svešiniekiem un citiem dzīvniekiem, ir nepieciešama agrīna socializācija. Šīs šķirnes suņi diezgan stipri pieķeras saviem ģimenes locekļiem un parasti it īpaši vienam no ģimenes locekļiem, taču var būt atturīgi pret svešiniekiem. No visiem trīs paveidiem miniatūrais garspalvainais taksis, šķiet, ir visdraudzīgākais.

Fiziskās aktivitātes

Šim sunim nepieciešamas vismaz pusstundu ilgas fiziskās aktivitātes dienā. Pirms atlaišanas no pavadas noteikti pārliecinieties, ka suns pilnībā klausa atsaukšanas komandai, jo tā mednieka instinkti var likt tam mesties dzīt pēdas vai ķert medījumu. Atcerieties, ka miniatūrie garspalvainie takši ir audzēti „līšanai pazemē” un var parakties zem visdažādākajiem žogiem. Tāpēc pārliecinieties par sava dārza drošumu.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Miniatūrie garspalvainie takši pilnībā jāizsukā un jāizķemmē vismaz vienu reizi nedēļā. Pārlieku garā spalva starppēdu spilventiņiem jāapgriež, kad nepieciešams. Īpaša uzmanība jāpievērš ausu tīrībai, jo suņiem ar nokarenām ausīm biežāk ir iespējamas ausu infekcijas. Lai arī garspalvainie takši ir smalki ēdāji, ēdiens reizēm nokļūst uz ausīm, un tāpēc tās papildus jātīra.

Veselība un uzturs

Mazajiem klēpja sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Ir zināms, ka takši ir bijuši sastopami Vācijā 15. gadsimtā. Tomēr takšveidīgi suņi ir vērojami senās Ēģiptes un Meksikas mākslas darbos, un līdzīga suņa atliekas ir atrastas mūsu ēras 1. gadsimtā avarējuša kuģa atliekās Itālijā. Šīs vācu suņu standarts ir ieviests 1879. gadā, bet šo suņu audzētāju klubs ir dibināts 1888. gadā. Takšus uz Lielbritāniju izveda princis Alberts, un Lielbritānijā un Amerikā tie bija populāri visu 19. gadsimtu. Miniatūrtakši tika lietoti sesku vietā, lai no alu labirintiem iztramdītu trušus.

Apsveramās veselības problēmas

Takšiem izplatītākā veselības problēma ir saistīta ar ķermeņa formu; proti, tiem biežāk ir iespējamas muguras problēmas. Šīs šķirnes suņiem samērā izplatīta ir arī sirdsslimība. Tāpat kā daudzu citu šķirņu suņiem, ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas, un vaislas suņiem regulāri jāveic acu izmeklējumi.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.