Garspalvainais taksis

Garspalvainais taksis

Standarta garspalvainais taksis ir īss, taču ne mazs! Tas ir vidēja lieluma medību suns uz īsām kājām. Pilnībā pieauguša suņa augstums ir apmēram 35 cm, bet svars — no 9 līdz 12 kg. Tam ir atraktīvs, mīksts, taisns apmatojums, kas var būt dažādās krāsās (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā).

dachshund (long haired)
  • Category size
  • Grooming requirements
dachshund (long haired)
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
dachshund (long haired)
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Garspalvainais taksis ir dzīvīgs, drošs, bezbailīgs suns. Garspalvainais taksis var būt nedaudz ietiepīgs un neatkarīgs, taču runā, ka tas ir mierīgāks un paklausīgāks nekā abu pārējo paveidu (gludspalvainie un asspalvainie) suņi. Tam ir laba oža un patīk ārā dzīt pēdas, taču tas ir arī lielisks, labsirdīgs un uzticīgs mājas suns. Garspalvainais taksis mīl cilvēkus un ir lielisks, mīlošs kompanjons.

Fiziskās aktivitātes

Garspalvainajam taksim dienā nepieciešamas stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Pirms fiziskām aktivitātēm bez pavadas pārliecinieties, ka suns pilnībā klausa atsaukšanas komandai. Esot brīvā dabā un sajūtot aromātu, tam nostrādā īstena mednieka instinkti, un nekas tam nesagādā vairāk prieka kā zaķu alu pētīšana un kārtīga izvārtīšanās mēslos!

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Mīkstais, taisnais apmatojums ir garāks krūškurvja daļā, uz vēdera un astes un kāju aizmugurē, un tās ir vietas, kur, nenodrošinot rūpīgu kopšanu vismaz trīs reizes nedēļā, visvairāk iespējama samezglošanās. Tā kā apmatojums ir tuvu zemei, tajā pastaigu laikā var ieķerties dažādi netīrumi, un tāpēc tas pēc atgriešanās mājās ir jāpārbauda.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu. Ir kritiski svarīgi nepieļaut, ka taksim ir liekais svars, jo pārlieks svars var radīt papildu slodzi tā mugurai.

Šīs sugas izcelsme

Skaidri zināms, ka takši bija sastopami 15. gadsimtā Vācijā, tomēr līdzīgi suņi ir redzami Ēģiptes un Meksikas mākslas darbos. Šīs vācu suņu standarts ir ieviests 1879. gadā, bet šo suņu audzētāju klubs ir dibināts 1888. gadā. Lielbritānijā takšus ieveda princis Alberts, un Lielbritānijā un Amerikā tie bija populāri visu 19. gadsimtu, taču dēļ savām vācu saknēm I pasaules kara laikā savu popularitāti zaudēja. Tomēr aizspriedumi ir nolikti malā, un šie suņi atkal ir iecienīti ģimenes mīluļi un sabiedrotie medībās. Standarta takši tika izmantoti galvenokārt āpšu medībām, taču ir izmantoti arī citu dzīvnieku medībās.

Apsveramās veselības problēmas

Takšiem izplatītākā veselības problēma ir saistīta ar ķermeņa formu; proti, tiem biežāk ir iespējamas muguras problēmas. Šīs šķirnes suņiem samērā izplatīta ir arī sirdsslimība. Tāpat kā daudzu citu šķirņu suņiem, ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas, un vaislas suņiem regulāri jāveic acu izmeklējumi.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.