Gludspalvainais foksterjers

Gludspalvainais foksterjers

Šim terjeram ir īsa mugura un garš purns, īss, gluds, pārsvarā balts apmatojums, kas var būt ar vai bez dzeltenbrūniem, melniem vai melnlāsumainiem raibumiem. Tam ir plūstošas, elegantas ķermeņa aprises, un tas izskatās spēcīgs, kompakts un gatavs darbībai! Pilnībā pieauguša gludspalvainā foksterjera skausta augstums ir apmēram 39 cm vai mazāk. Tēviņu svars ir apmēram 7,5–8 kg, bet mātīšu — no 7 līdz 7,5 kg.

fox terrier smooth coat
  • Category size
  • Grooming requirements
fox terrier smooth coat
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
fox terrier smooth coat
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Gludspalvainais foksterjers bieži ir bezbailīgs, drosmīgs un ne no kā nebaidās, taču pašu to baidīt nevajadzētu, jo tas ir draudzīgs suns — it īpaši pret saviem saimniekiem. Kā jau var nojaust, ņemot vērā iedzimtos darba terjera instinktus, šim sunim patīk rakņāties, un tādēļ aizrautīgiem dārzniekiem jāseko, lai visi vērtīgie augi nebūtu aizsniedzami. Šis suns atzinīgi novērtēs īpaši atvēlētu rakņāšanās bedri, no kuras tas varētu izrakt sev tīkamas rotaļlietas vai kaut ko graužamu.

Fiziskās aktivitātes

Aktīvajam gludspalvainajam foksterjeram dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču tas labprāt būs gatavs arī nodarboties ilgāk. Tam patīk būt aizņemtam, gan vaktējot grauzējus dārzā, gan rakņājoties, gan kopā ar tevi nodarbojoties ar kādu no suņu sporta veidiem. Pastaigu laikā tas dzīsies pakaļ vāverēm, kaķiem vai citām mazām, pūkainām radībām, tāpēc vietās, kurās notiek kustība vai ir citi iespējamie riski, suns jātur pavadā. Tam patīk arī terjeriem raksturīgas rotaļas ar saimnieku.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Īsais, gludais, taisnais apmatojums ir blīvs, lai nodrošinātu suņa aizsardzību darba laikā. Kopjot reizi nedēļā un apgriežot reizi gadā, apmatojums izskatīsies patiešām eleganti, tomēr, ja nomestā spalva rada problēmas, ieteicama sukāšana katru dienu.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

No vairākām 19. gadsimtā sastopamajām šķirnēm (ieskaitot melnlāsumaino terjeru un bulterjeru) izveidotais gludspalvainais foksterjers tika audzēts lapsu meklēšanai un izdzīšanai no alas, lai pēc izmukšanas no tās lapsas varētu turpināt medīt dzinējsuņi un jātnieki. Tas tika izmantots arī kaitīgo dzīvnieku nogalināšanai. Sākotnēji šī šķirne tika klasificēta kā foksterjers ar diviem paveidiem — asspalvainie un gludspalvainie. Pirmajos gados izplatīta bija paveidu krustošana, taču šobrīd tie tiek uzskatīti par atšķirīgām šķirnēm ar saviem šķirnes standartiem.

Apsveramās veselības problēmas

Gludspalvainie foksterjeri principā ir ļoti veselīgi suņi. Tomēr, tāpat kā daudziem mazajiem/klēpja sunīšiem, tiem ir iespējama pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi) un dažas iedzimtas acu problēmas. Ir iespējamas dažas iedzimtas acu problēmas, un tāpēc suņiem pastāvīgi ieteicams veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.