Gludspalvainais retrīvers

Gludspalvainais retrīvers

Taisnspalvainais retrīvers ir garš, kalsnēja izskata, dzīvīgs un aktīvs suns ar inteliģentu izskatu. Tam ir blīvs, gluds apmatojums ar intensīvu spīdumu, samērā daudz spalvu šķipsnu uz kājām un astes, un tie rada spēka un ātruma iespaidu. Apmatojums parasti ir pilnībā melns vai pilnībā aknu krāsā. Pieauguša tēviņa ideālais skausta augstums ir 58–61 cm, bet svars — no 27 līdz 36 kg. Pieaugušas mātītes skausta augstums ir 56–58 cm, bet svars — no 25 līdz 32  kg.

flat-coated retriever
  • Category size
  • Grooming requirements
flat-coated retriever
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
flat-coated retriever
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Gludspalvainais retrīvers ir laipns, dzīvīgs suns, kas mīl cilvēkus. Tie ir lēnīgas dabas un kucēniem raksturīgās īpašības saglabā vairākus gadus. Tie parasti ir labi, nosvērti un viegli adaptējami ģimenes suņi, taču tie dobji rej, ziņojot gan par viesu, gan par svešinieku ierašanos. Tie nepārtraukti luncina asti un ir entuziasma pilni suņi, kam nepieciešams daudz saimnieku uzmanības.

Fiziskās aktivitātes

Gludspalvainais retrīvers ir nenogurdināms strādnieks un kā kompanjons var noiet lielus attālumus, taču tam pietiek arī ar mērenām fiziskajām aktivitātēm. Tie aizrautīgi iesaistās jebkurās aktivitātēs. Tie ir lieliski ūdens suņi un peldētāji no dabas, kam šāda veida fiziskās aktivitātes ļoti iet pie sirds.

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Gludspalvaino retrīveru apmatojums jākopj, sukājot to katru dienu. Īpaša uzmanība jāpievērš šķipsnām, kurās var ieķerties netīrumi, kā arī jāpārbauda, vai pēdās nav iekaltuši dubļi vai citas svešas vielas.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Gludspalvainie retrīveri ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Retrīveri 19. gadsimta sākumā tika radīti kā suņi, kuru vienīgais uzdevums bija atnest nošauto medījumu. Gludspalvainais retrīvers tika radīts no mazākā ņūfaundlendieša kā sauszemes retrīvers, no kura vēlāk radās ūdens un sauszemes retrīvers, kas ļoti patika medību pārziņiem. Tiem piemīt papildu spēja iztramdīt medījumu un medīt dzīvniekus augstienēs. Par šīs šķirnes izveidotāju tiek uzskatīts Dž. Halls, kas šos suņus sāka audzēt 1864. gadā. Tos sāka plaši izmantot īpašumos visā Lielbritānijā.

Apsveramās veselības problēmas

Lielākās bažas radošā šķirnei raksturīgā problēma ir predispozīcija uz dažiem noteikta veida agresīviem audzējiem. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas arī dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.