Gordonseters

Gordonseters

Gordona seteri ir lieli, eleganta un cienīga izskata suņi ar platu krūšu daļu un muskuļainām kājām, un tiem piemīt spēks un acīmredzama spēja medīt daudzu stundu garumā. Tiem ir zīdains un taisns, melnlāsumains apmatojums ar kuplām šķipsnām uz kājām, krūtīm, vēdera, ausīm un astes. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 66 cm, bet svars — 29,5 kg, savukārt mātīšu skausta augstums ir 62 cm, bet svars — 25,5 kg.

gordon setter
  • Category size
  • Grooming requirements
gordon setter
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
gordon setter
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Tas ir maigs un jūtīgs suns, kas, nodrošinot pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, ir lielisks kompanjons, taču, to nenodrošinot, tas var kļūt samērā hiperaktīvs. Sabiedriskais un draudzīgais Gordona seters ir uzticīgs savam saimniekam, taču tam varētu būt nepieciešamas dažas minūtes, lai pieņemtu svešinieku. Jāatceras, ka Gordona seters salīdzinājumā ar citām medību šķirnēm ir ietiepīgāks, un tam ir nepieciešama konsekventa dresūra.

Fiziskās aktivitātes

Šie suņi ir audzēti, lai tie būtu spēcīgi un izturīgi, un tiem ir vissmagāk un visilgāk strādājošo medību suņu slava. Tādēļ, lai šis mājas mīlulis būtu vesels un laimīgs, tam nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu. Pieaugušam sunim — divas vai vairāk stundu dienā. To ieteicams iesaistīt aktivitātēs, kuru laikā tie varētu likt lietā savus mednieka instinktus (piemēram, pēdu dzīšanā un dienesta suņu pārbaudījumos).

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Gordona seteram ir pusgarš apmatojums. kas regulāri (vismaz divas reizes nedēļā) jāsukā un jāķemmē. Regulāri arī jātīra ausis, jo tās ir garas un nokarenas — tādās ausīs ir mazāka gaisa cirkulācija un ir iespējamas infekcijas.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Gordona seteri var būt disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Gordona setera pirmsākumi meklējami 1620. gadā, kad tas bija pazīstams kā melni rūsganais seters. Tas cēlies no spāņu pointera un dažādiem agrīnajiem spanieliem. Šķirnes nosaukumu devis Gordonas 4. hercogs, kas šo šķirni oficiāli izveidoja savā pilī Banfšīrā, Skotijā 1827. gadā. Gordona seters ir vienīgais Skotijā radītais medību suns, kas īpaši audzēts putnu (it īpaši rubeņu) medībām. Tā kā Gordona seteri ir izturīgāki nekā citu šķirņu suņi, tiem labi padodas medības purvājos, kā arī tiek uzskatīts, ka tie pārnes vairāk putnu nekā citi medību suņi, taču tiem var nākties pavadīt vairāk laika laukā.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, Gordona seteriem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.