Hamiltona medību suns (Hamiltona dzinējsuns)

Hamiltona medību suns (Hamiltona dzinējsuns)

Hamiltona medību suns (Hamiltona dzinējsuns) ir eleganta izskata, spēcīgs, vidēji liels/liels medību suns, kura garums nedaudz pārsniedz skausta augstumu, un tam ir īss, pieglausts, trīskrāsains (melna, dzeltenbrūna un balta) apmatojums. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 53–61 cm, bet pieaugušu mātīšu skausta augstums ir no 49 līdz 57 cm. To svars ir no 23 līdz 27 kg.

hamiltonstovare
  • Category size
  • Grooming requirements
hamiltonstovare
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
hamiltonstovare
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Labsirdīgais Hamiltona medību suns ir mīlošs kompanjons, bet ar noteikumu, ka tas var likt lietā savus mednieka instinktus. Šis dzīvi laukos mīlošais suns var sekot savam degunam kilometriem garus gabalus, tāpēc ir būtiski tam iemācīt atsaukšanas komandu, kā arī ap dārzu izveidot pret izmukšanu drošu žogu. Šie suņi mīl cilvēkus un ir maigi, taču ģimenēm, kurās ir mazi, tikko staigāt sākuši bērni, tie varētu būt mazlietiņ pārlieku trakulīgi.

Fiziskās aktivitātes

Šis nav suns, kam pietiks ar apiešanu ap māju pāris reizes dienā, jo aktīvajam un enerģiskajam Hamiltona medību sunim dienā nepieciešamas vismaz divas stundas ilgas fiziskās aktivitātes, kas ieteicama bez pavadas kādā drošā vietā, lai suns varētu izskrieties un izošņāties pēc sirds patikas. Ja sunim ir garlaicīgi vai nav pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, pilnībā saprotams, ka tas kļūst destruktīvs un, lai izklaidētos, rakņājas, grauž kaut ko un rej.

Uzvedība

Šiem suņiem vislielāko baudu un prieku sagādā ošņāšanās un lietu meklēšana, liekot lietā savu izcilo ožu. Šie suņi ir radīti lielu attālumu veikšanai, tiem nepieciešamas lielas fiziskās aktivitātes, taču ne vienmēr tie ir viegli izdresējami atgriezties pēc sauciena (klausīt atsaukšanas komandai), ja tie ir saoduši tos interesējošu aromātu. Dažiem tradicionālā suņu dresūra šķiet visnotaļ bezjēdzīga laika šķiešana, taču, ikdienas nodarbēs iekļaujot ošņāšanas spēles un izaicinājumus, tev, iespējams, būs sajūsminātākais un jautrākais kompanjons.

Izskats

Hamiltona medību sunim ir dubults apmatojums — mīksta un ziemā īpaši bieza pavilna un pret laikapstākļiem noturīga akotspalva. Tas ir viegli kopjams, jo tikai reizi nedēļā jāizsukā.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Hamiltona medību suns Zviedrijā, kas ir tā dzimtene, ir viena no populārākajām medību suņu šķirnēm. Šo suņu šķirni 19. gadsimta beigās izveidoja viens no Zviedrijas suņu audzētāju kluba dibinātājiem, grāfs Ādolfs Hamiltons, kura uzvārdā šī šķirne nosaukta. Šīs šķirnes veidošanā ir izmantoti lapsusuņi, herjeri un dažādi vācu medību suņi (tai skaitā holstaineri, kas ir garkājaini Curland medību suņi, un Heidebracke). Tas atšķirībā no citiem medību suņiem nestrādā barā, bet medī viens vai pārī, piedzenot lapsas un zaķus šāvējam.

Apsveramās veselības problēmas

Hamiltona medību suņi ir visnotaļ veselīgi, robusti suņi, kam nav plaši izplatītu, šķirnei raksturīgu veselības problēmu.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.