Hofavarts

Hofavarts

Hofavarts ir liels, spēcīgs suns ar vidēji garu/garu apmatojumu, kura garums nedaudz pārsniedz augstumu. Tēviņi ir izteikti vīrišķīgi, bet mātītes — sievišķīgas. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 63–70 cm, bet svars — no 30 līdz 40 kg, savukārt mātīšu augstums skaustā ir 58–65 cm, bet svars — no 25 līdz 35 kg. Pret laikapstākļiem izturīgais apmatojums var būt melns, blonds vai melns ar zelta krāsu.

hovawart
  • Category size
  • Grooming requirements
hovawart
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
hovawart
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Pārliecinošais, drošais un kustīgais hofavarts ir uzticīgs un mīlošs suns-kompanjons. Tam piemīt izteikti sarga instinkti, tas sargā māju un ģimeni, un tādēļ būtiska ir agrīna socializācija, taču, kopumā ņemot, šie suņi ir iecietīgi un ar nosvērtu raksturu.

Fiziskās aktivitātes

Lielajam, enerģiskajam hofavartam dienā nepieciešamas divas vai vairāk stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Tam patīk garas pastaigas un pēdu dzīšana, un to ar lieliskiem panākumiem var izdresēt arī dalībai paklausības sacensībās un darba veikšanā.

Uzvedība

Šie lielie, spēcīgie, paļāvīgie suņi ir enerģiski sargātāji, kas ir uzticīgi un gādīgi pret savas ģimenes locekļiem. Lai šie suņi, kas vairāk ir piemēroti pieredzējušiem saimniekiem, pastāvīgi būtu veseli, laimīgi un droši kontrolēti, tiem nepieciešama pamatīga dresūra un daudz fizisko aktivitāšu. Tiem parasti veidojas cieša saikne ar saimniekiem, un tie ar aizdomām var izturēties pret svešiniekiem. Tāpat kā visi suņi, arī šie suņi jāiegādājas no atbildīgiem un zinošiem suņu audzētājiem, un nolūkā nodrošināt veselīgu temperamentu un izvairīties no vēlāk iespējamām savaldīšanas un uzvedības problēmām īpaši svarīga ir agrīna un pienācīga socializācija.

Izskats

Pavilna ir reta, savukārt akotspalva ir vidēji gara un bieza. Spalva ir biezāka uz krūškurvja, vēdera, kāju aizmugurējā daļā un uz astes. Lai apmatojums nesamezglotos, tas jākopj divas vai trīs reizes nedēļā.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem.

Šīs sugas izcelsme

Šī vācu šķirne viduslaikos tika audzēta ganāmpulku, saimniecību un pat piļu sargāšanai. Diemžēl hofavarti izmira, taču pēc Pirmā pasaules kara zoologs Dr. Konigs šo šķirni izveidoja no jauna. Viņš atrada hofavartiem līdzīgus suņus Harcas un Švarcvaldes reģionos, kur šīs šķirnes suņi sākotnēji bija izplatīti, un krustoja tos ar vācu aitusuņiem, ungāru kuvasiem, ņūfaundlendiešiem, leonbergeriem un līdzīgu šķirņu suņiem tik ilgi, kamēr ieguva senajos zīmējumos redzamajiem suņiem atbilstošus suņus.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, hofavartiem ir iespējama gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt gūžu izmeklējumus. Šīs šķirnes suņiem biežāk konstatē nepietiekamu vairogdziedzera aktivitāti (hipotireozi).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.