Holandes pīļusuns

Holandes pīļusuns

Ļoti atraktīvais, mazais/vidēji lielais Holandes pīļusuns ir ar lepni paceltu galvu, un tā garums nedaudz pārsniedz augstumu. Pieaugušu suņu skausta augstums ir 35–40 cm, bet svars — no 9 līdz 11 kg. Tam ir vidēji garš, taisns vai viegli viļņains, balts apmatojums ar oranži rudiem plankumiem. Ausu galos ir melns, garāks apmatojums, ko sauc par „auskariem”.

kooikerhoundje
  • Category size
  • Grooming requirements
kooikerhoundje
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
kooikerhoundje
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Draudzīgais, modrais un labsirdīgais Holandes pīļusuns var būt atturīgs pret tiem, kurus nepazīst, taču ir mīlošs pret savas ģimenes locekļiem. Tam var būt problēmas ar citiem suņiem, tāpēc īpaši svarīga ir agrīna, rūpīga socializācija. Holandes pīļusunim patīk dresūra un jauni izaicinājumi.

Fiziskās aktivitātes

Holandes pīļusunim dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Nav nekāds pārsteigums, ka tam patīk ūdens, un tas pastaigas laikā bieži vien izplunčāsies jebkurā pa ceļam esošā ūdenstilpē. Šiem suņiem patīk suņu sports (adžiliti u.tml.), un daži Holandes pīļusuņi strādā kā pīļu pievilinātāji (gan medībās, gan putnu iezīmēšanai).

Uzvedība

Ikviens šķirņu krustojums izskata, temperamenta un uzvedības ziņā ir unikāls. Noskaidrot, kuras sugas ir tava suņa senči, lai tādējādi uzzinātu tā iespējamās, pārmantotās vajadzības un prasības, vari, vēršoties pie suņu DNS testu veicējiem, vai arī vari mēģināt to noteikt pēc suņa izskata. Tādējādi iegūsi vairāk informācijas par savu suni un tā uzvedības vai rīcības iemesliem!

Izskats

Ūdensizturīgais apmatojums atgrūž arī dubļus. Kad tas izžūst, tie parasti ir viegli izsukājami. Vajadzētu pietikt ar izsukāšanu divas reizes nedēļā, taču īpaša uzmanība jāpievērš garākajai spalvai ap ausīm, kā arī astei un kājām, jo šķipsnas, atstājot tās novārtā, var sapīties.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Svarīgi ir arī noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Holandes pīļusuns („kooiker's dog”, kas zināms arī kā „Kooiker' dog”) ir Nīderlandē kopš 17. gadsimta atzīta šķirne, kas, kā tiek uzskatīts, cēlusies no 16. gadsimtā reģionā no Spānijas ievestiem spanielveidīgiem suņiem. Šīs šķirnes suņi sākotnēji bija pievilinātāji, un daži suņi šo darbu dara vēl mūsdienās. Suņa uzdevums ir pievērst pīļu uzmanību un vilināt tās kooiker (par medībām atbildīgās personas) virzienā un iedzīt tās tīklos. Holandiešu mākslinieku darbi liecina, ka šie suņi gadsimtu gaitā ir maz mainījušies.

Apsveramās veselības problēmas

Rūpīgas audzēšanas rezultātā vairums agrāk vispāratzītu iedzimto šīs šķirnes suņu slimību (piemēram, epilepsija un ceļu bļodiņu izslīdēšana) mūsdienās ir reti sastopamas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.