Itāļu putnusuns

Itāļu putnusuns

Itāļu putnusuņi ir lieli, spēcīgi, muskuļaini, aktīvi suņi ar smalku, īsu spalvu. Tiem ir savdabīgas formas galva, garas ausis un spēcīgi attīstīti žokļu kauli. To krāsa var būt oranža ar baltu, salni oranža, kastaņbrūna ar baltu vai salni kastaņbrūna. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 58–67 cm, savukārt mātīšu skausta augstumam vajadzētu būt no 55 līdz 62 cm. Svara diapazons ir no 25 līdz 40 kg (proporcionāli suņa augstumam).

bracco italiano
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
bracco italiano
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
bracco italiano
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Tie ir inteliģenti, uzticīgi un mīloši suņi, kas labi satiek gan ar bērniem, gan ar citiem suņiem. Tie ir ideāli piemēroti aktīvai dzīvei laukos un vienlīdz labi ģimenes un darba suņi. Lai arī tiem patīk mācīties un izpatikt, ir jāatceras, ka šie suņi ir jūtīgi, un šī iemesla dēļ dresūrai ir jānotiek saudzīgi. Tie nav labākā šķirne iesācējiem/saimniekiem, kam suns ir pirmo reizi.

Fiziskās aktivitātes

Itāļu putnusuns sirdī ir lauku suns, kam patīk garas pastaigas un skraidīšana laukos. Tiem ļoti patīk peldēt un meklēt un atnest lietas. Nenodrošinot tiem pietiekamas fiziskās aktivitātes, tie var būt trakulīgi! Pieaugušiem suņiem dienā nepieciešamas divas un vairāk stundu ilgas fiziskās aktivitātes.

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Itāļu putnusuņa apmatojums ir gluds, īss un tamdēļ viegli kopjams. Atmirušo vai izkritušo spalvu var likvidēt, apmēram reizi nedēļā pārbraucot ar apmatojuma kopšanas cimdu.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Itāļu putnusuņi ir disponēti uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Šī ir sena šķirne, kas vērojama 4. un 5. gadsimtā p.m.ē. gleznojumos un rakstos. Tiek uzskatīts, ka tā radīta, sakrustojot mastifveidīgu suni ar ēģiptiešu medību dzinējsuni. 1700. gados Itālijas mednieki itāļu putnusuni izveidoja medījamo dzīvnieku medībām, pēdu dzīšanai un meklēšanai. Līdz laikam, kad medībās sāka izmantot šaujamieročus, šie suņi tika izmantoti medījamo dzīvnieku iedzīšanai mednieku tīklos. Pirmie no šiem suņiem ieradās Apvienotajā Karalistē 1980. gadu beigās, un arī mūsdienās to joprojām ir maz.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, itāļu putnusuņiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.