Japāņu akita

Japāņu akita

Japāņu akitas ir lieli, spēcīgi, samērā masīvi un cienīgi suņi. To lepni pacelto galvu un stāju lieliski papildina mazās austiņas un tumšās acis. Tie piesaista skatienu ar savu biezo, plīša apmatojumu, kas var būt rudi dzeltenbrūns, sezama krāsā, raibs un balts. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 64–70 cm, bet mātīšu skausta augstums ir 58–64 cm. Svara diapazons ir no 34 līdz 50 kg.

Appearance
  • Category size
  • Grooming requirements
Japanese Akita
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Japanese Akita
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šie ir gan ķermeniski, gan raksturā spēcīgi suņi, kas nav ieteicami saimniekiem-iesācējiem. Tiem nepieciešama pieredzējušu saimnieku gādība un agrīna un pastāvīga socializācija un dresūra. Tomēr tie ir ļoti uzticīgi saviem ģimenes locekļiem. Šie drosmīgie suņi ir labi sargsuņi, kas nerej pārlieku daudz. Tiem ir izteikti mednieka instinkti, par kuriem vienmēr jāatceras.

Fiziskās aktivitātes

Lai suņi būtu labi muskuļoti, akitām nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu. Neskatoties uz to, ja arī kādu dienu pastaiga izpaliek, šie suņi ļaunu prātu netur. Noteikti atcerieties, ka šie ir medību suņi, un tāpēc ļoti jāuzmanās, ļaujot tiem skraidīt bez pavadas.

Uzvedība

Ikviens šķirņu krustojums izskata, temperamenta un uzvedības ziņā ir unikāls. Noskaidrot, kuras sugas ir tava suņa senči, lai tādējādi uzzinātu tā iespējamās, pārmantotās vajadzības un prasības, vari, vēršoties pie suņu DNS testu veicējiem, vai arī vari mēģināt to noteikt pēc suņa izskata. Tādējādi iegūsi vairāk informācijas par savu suni un tā uzvedības vai rīcības iemesliem!

Izskats

Lai apmatojums izskatītos maksimāli labi, tas rūpīgi jākopj divas vai trīs reizes nedēļā, un spalvas intensīvas mešanas periodos, kas ir divas reizes gadā, ir jālieto ķemme ar dubultiem zobiem.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Japāņu akitas ir disponētas uz meteorismu (vēdera pūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Šīs sugas izcelsme

Akita ir lielākā no visām japāņu šķirnēm, kuras pirmsākumi meklējami Akitas provincē 1600. gados. Daži uzskata, ka šie suņi sākotnēji turēti mežacūku, briežu un melno lāču mēdīšanai, savukārt citi uzskata, ka tie turēti suņu cīņām. Tomēr pēc tam, kad suņu cīņas Japānā (un Eiropā) zaudēja popularitāti, šie suņi tikai izmantoti medībās. 19. gadsimta beigās tika ievesti citu šķirņu suņi, un japāņu šķirņu popularitāte līdz ar to samazinājās. Tad tika nodibināta Japānas suņu saglabāšanas biedrība, lai saglabātu pašmāju šķirnes, kuras visas tika pasludinātas par tautas mantojumu.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, japāņu akitām ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.