Japāņu špics

Japāņu špics

Mazais/vidēji lielais japāņu špics izskata ziņā ir tipisks špics ar biezu, pūkainu apmatojumu, lapsai līdzīgu seju, trīsstūrainām acīm un kuplu, pušķveidīgu asti, kas saritināta uz muguras. Skausta augstums pieaugušiem tēviņiem ir 34–37 cm, bet mātītēm — no 30 līdz 34 cm, un suņu svars ir apmēram 5–6 kg.

Japanese Spitz
  • Category size
  • Grooming requirements
Japanese Spitz
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
Japanese Spitz
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Lai arī sākotnēji pret cilvēkiem, kurus nepazīst, japāņu špics izturas nedaudz atturīgi, tas pret saviem mīļajiem ir mīlošs un uzticīgs. Šim modrajam un dzīvīgajam sunim patīk pieskatīt māju un dārzu, un, pamanot jebko neparastu, tas rej. Tas ir lielisks ģimenes suns, kas labi satiek gan ar cilvēkiem, gan ar dzīvniekiem.

Fiziskās aktivitātes

Japāņu špicam dienā nepieciešamas stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Mirdzoši baltais apmatojums slapjā laikā ātri var kļūt netīrs, taču izkalstot dubļi no tā ir visnotaļ viegli iztīrāmi, un suns būs tikpat tīrs, cik pirms tam.

Uzvedība

Špici ir visdažādākā lieluma, lai būtu piemēroti turēšanai praktiski katrās mājās, taču tev nedrīkst būt iebildumi pret samērā lielu daudzumu spalvu un gana lielu troksni! Lielākie špici ir enerģiski, un tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu, savukārt mazākie labi jūtas ar mazāku fizisko aktivitāšu daudzumu, taču tiem nepieciešama rotaļāšanās un saskarsme ar saimniekiem. Biezais apmatojums nozīmē karstu laikapstākļu (vai pārlieku intensīvas centrālapkures) nepanesību un regulāru kopšanu.

Izskats

Mīkstā pavilna ir ļoti bieza, savukārt stāvā akotspalva ir taisna un garāka ap kaklu, krūškurvi un pleciem, veidojot „krēpes”. Aste ir labi apspalvota. Lai spalva nesapītos, tā ik pārdienas jāizsukā, taču apmatojuma mešanas periodā tā jākopj katru dienu.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Japāņu špicu šķirne radīta Japānā, taču sākotnēji tie cēlušies no Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas baltajiem špiciem (vācu un krievu špiciem un samojedu suņiem). Rezultātā tikai iegūti divu lieluma kategoriju suņi. Lielajiem tika dots nosaukums „Samo”, bet mazajiem — „Špic”, un otrie kļuva populāri suņi-kompanjoni Japānā, vēlāk arī Zviedrijā un pārējā Eiropā, un visbeidzot visā pasaulē.

Apsveramās veselības problēmas

Japāņu špici ir visnotaļ veselīgi suņi. Tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, tiem iespējama arī pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi).

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.