Jaunskotijas pīļu retrīvers

Jaunskotijas pīļu retrīvers

Pīļu retrīvers ir vidēji liels, aktīvs suns ar savdabīgi šķipsnainu asti un ķepām ar peldplēvēm. To krāsa var būt visu toņu ruda vai oranža, ar gaišākām apmatojuma šķipsnām zem astes, kā arī dažiem suņiem baltām šķipsnām astes galā, uz ķepām un krūškurvja. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 48–51 cm, bet pieaugušu mātīšu skausta augstums ir 45–48 cm. To svars ir no 17 līdz 23 kg.

nova scotia duck tolling retriever
  • Category size
  • Grooming requirements
nova scotia duck tolling retriever
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
nova scotia duck tolling retriever
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Jaunskotijas pīļu retrīveram patīk uzturēties brīvā dabā, un tāpēc tas ir piemērots aktīvai ģimenei, kas dzīvo laukos. Tas labi pakļaujas dresūrai un var gūt panākumus suņu sporta veidos (flaibolā, adžiliti u.tml.). Tas ir rotaļīgs, enerģisks kompanjons.

Fiziskās aktivitātes

Jaunskotijas pīļu retrīveram nepieciešamas lielas fiziskās aktivitātes un pastāvīgas nodarbes. Šiem suņiem ideāls ir viss, kas saistīts ar peldēšanu un medījuma atnešanu.

Uzvedība

No šīs grupas ir cēlušās dažas mūsu iemīļotākas un izplatītākās suņu šķirnes, jo savas ļoti komunikablās, rotaļīgās un izteikti sabiedriskās dabas dēļ tie ir ideāli ģimenes suņi. Ar uz atalgojumu balstītas dresūras palīdzību tiem ātri vien ir patīkama visu ģimenes locekļu, tostarp kaķa, klātbūtne. Medību suņi ir paredzēti darbam visas dienas garumā jebkādos laikapstākļos, un tāpēc šiem suņiem ir nepieciešama aktīva, rūdīta ģimene, kas spētu nodrošināt tiem nepieciešamās ķermeni un prātu vingrinošās nodarbes.

Izskats

Jaunskotijas pīļu retrīvera apmatojums ir vidēji garš, ūdensdrošs, ar mīkstu, blīvu pavilnu. Apmatojumam nav nepieciešama regulāra sukāšana. Vajadzētu pietikt ar pāris reizēm nedēļā, taču vairāk uzmanības apmatojumam varētu būt jāpievērš tā mešanas periodā. Laiku pa laikam varētu būt jāsaved kārtībā garākā spalva uz pēdām un ausīm.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Jaunskotijas pīļu retrīvers 20. gadsimta sākumā radīts ūdensputnu pievilināšanai un atnešanai. Tiek uzskatīts, ka tie iegūti, krustojot vairākas šķirnes, tostarp zeltainos, Česapīka līča, Labradoras un gludspalvainos retrīverus. Iespējams, ka nelielos apmēros veikta krustošana arī ar kokerspanieliem, īru seteriem un darba kollijiem, kā arī pat vienu otru špicu. Tie kādreiz saukti arī par mazajiem upes pīļu suņiem (Little River Duck Dog) vai Jarmutas tolleriem (Yarmouth Toller).

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, pīļu retrīveriem ir iespējamas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.