Kanaānas suns

Kanaānas suns

Kanaānas suns ir vidēja lieluma, taisnstūrveidīgs suns, kas izskata ziņā atgādina špicu, ar biezu, bagātīgu apmatojumu un satraukuma brīžos vai kustoties pāri mugurai saritinātu asti. Raupjais, taisnais, īsais/vidēji garais apmatojums var būt smilškrāsas līdz rūsgani brūns, balts vai melns. Kanaānas suņa ideālajam skausta augstumam būtu jābūt no 50 līdz 60 cm, bet svaram — no 18 līdz 25 kg.

canaan dog
  • Category size
  • Grooming requirements
canaan dog
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
canaan dog
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Kanaānas suņi ir viena no nedaudzajām šodien sastopamajām „dabiskajām” šķirnēm. Gadu gaitā tie ir pieradināti, taču tiem joprojām piemīt ārkārtīgi izteikti izdzīvošanas instinkti, kuru dēļ tie var būt patstāvīgi un piesardzīgi. Tie sargā savu teritoriju, taču nav agresīvi pret cilvēkiem, un aizstāv savus ģimenes locekļus — gan pieaugušos, gan bērnus. Tie var ķildoties ar citiem suņiem, un ir zināmi gadījumi, kad šie suņi ir agresīvi pret sava dzimuma pārstāvjiem. Šī iemesla dēļ ir svarīga agrīna un pastāvīga socializācija.

Fiziskās aktivitātes

Tiem patīk fiziskās aktivitātes, un tie ir ļoti veikli un atlētiski. Tie pielāgosies tik lielai fiziskajai slodzei, kāda tiem tiks piedāvāta gan telpās, gan brīvā dabā, taču tiem katru dienu nepieciešams vismaz viens garš, vismaz stundu ilgs skrējiens.

Uzvedība

Šiem suņiem vislielāko baudu un prieku sagādā ošņāšanās un lietu meklēšana, liekot lietā savu izcilo ožu. Šie suņi ir radīti lielu attālumu veikšanai, tiem nepieciešamas lielas fiziskās aktivitātes, taču ne vienmēr tie ir viegli izdresējami atgriezties pēc sauciena (klausīt atsaukšanas komandai), ja tie ir saoduši tos interesējošu aromātu. Dažiem tradicionālā suņu dresūra šķiet visnotaļ bezjēdzīga laika šķiešana, taču, ikdienas nodarbēs iekļaujot ošņāšanas spēles un izaicinājumus, tev, iespējams, būs sajūsminātākais un jautrākais kompanjons.

Izskats

Šiem suņiem ir taisns, raupjš, īss līdz vidēji garš apmatojums ar bagātīgu pavilnu. Apmatojums var būt jāsukā reizi nedēļā. Apmatojuma mešanas periodā intensīvi tiek mesta pavilna, un šajā laikā suns varētu būt jāsukā katru dienu. Šāda veida apmatojumam vislabāk lietot gludāku suku vai grābekļveida ķemmi.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Kanaānas suns ir sena šķirne, kas cēlusies no Tuviem un Vidējiem Austrumiem. Tie tika izmantoti seno izraēliešu ganāmpulku sargāšanai un ganīšanai. Izklīstot izraēliešiem, izkliedējās arī to suņi, un skarbajos apstākļos izdzīvoja tikai stiprākie. Beduīnu ciltis dažus no šiem suņiem izmantoja savu nometņu un ganāmpulku sargāšanai. 1930. gados Izraēlas izolētajām apmetnēm bija nepieciešams sargsuns. Ideālā izvēle bija kanaānas suns, jo tie bija pa pusei savvaļas dzīvnieki, kas spēja izdzīvot skarbajos apstākļos. Mūsdienās šos suņus joprojām redz sargājam beduīnu ciltis, un tos kā sargus un patrulētājus izmanto arī Izraēlas armija.

Apsveramās veselības problēmas

Kanaānas suņi ir visnotaļ veselīgi, un tiem ir maz vispāratzītu šķirnei specifisku problēmu. Lai izsargātos no problēmām, šīs šķirnes suņiem ieteicams veikt gurnu un acu izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.