Kanādas eskimosu suns

Kanādas eskimosu suns

Šis lielais, špicveidīgais suns ar plato krūšu daļu, biezo apmatojumu, lielo un kuplo asti, kas var būt saritināta uz muguras, un stāvus saslietajām ausīm ir iespaidīgs, spēcīgs suns, kas var būt melnbalts, pelēks ar baltu, ruds ar baltu, sabuļādas krāsas ar baltu un balts ar melnu. Pilnībā pieaugušu tēviņu skausta augstums ir 58–70 cm, bet svars — no 30 līdz 40 kg, savukārt mātīšu skausta augstums ir 50–60 cm, bet svars — no 18 līdz 30 kg.

canadian eskimo dog
  • Category size
  • Grooming requirements
canadian eskimo dog
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
canadian eskimo dog
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Kanādas eskimosu suns ir nevis vienkāršs mājas mīlulis, bet gan īpaša darba suņu šķirne. Parastos mājas apstākļos šis suns, kas ir radīts līdz pat 80 kg smagu ragavu vilkšanai vairāk nekā 70 jūdžu attālumā dienā visbargākajos arktiskajos apstākļos, nebūt nejūtas labi! Tā kā šis ir bara dzīvnieks, tas mīl cilvēkus un ir rotaļīgs, ziņkārīgs un skaļš.

Fiziskās aktivitātes

Kanādas eskimosu sunim nepieciešamas diezgan lielas fiziskās aktivitātes — vismaz divas stundas dienā. Obligāta ir brīvā laika nodarbe, kur nepieciešama enerģija (piemēram, kamaniņu vilkšanas sacensības), taču, lai suns negūtu karstuma dūrienu, jāizvairās no enerģiskām fiziskām nodarbēm siltā laikā.

Uzvedība

Špici ir visdažādākā lieluma, lai būtu piemēroti turēšanai praktiski katrās mājās, taču tev nedrīkst būt iebildumi pret samērā lielu daudzumu spalvu un gana lielu troksni! Lielākie špici ir enerģiski, un tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu, savukārt mazākie labi jūtas ar mazāku fizisko aktivitāšu daudzumu, taču tiem nepieciešama rotaļāšanās un saskarsme ar saimniekiem. Biezais apmatojums nozīmē karstu laikapstākļu (vai pārlieku intensīvas centrālapkures) nepanesību un regulāru kopšanu.

Izskats

Siltais, pret laikapstākļiem noturīgais apmatojums sastāv no biezas pavilnas un 8–15 cm garas akotspalvas. Tēviņiem ap kaklu un pleciem ir biezāka, garāka spalva (krēpes). Apmatojums jāsukā apmēram divas reizes nedēļā, bet intensīvas apmatojuma mešanas periodos tas jāsukā katru dienu.

Veselība un uzturs

Salīdzinot ar mazākajiem suņiem, lielie suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem.

Šīs sugas izcelsme

Kanādas eskimosu suņi strādāja ar inuītu medniekiem, meklējot roņu elpošanas caurumus un atvairot lielās plēsoņas (piemēram, polārlāčus). Šie suņi tika izmantoti arī ragavu vilkšanai. Runā, ka 1920. gados Kanādas eskimosu suņu dzimtajā zemē to skaits esot bijis 20 000, taču tikai 50 gadu laikā, parādoties sniega transportlīdzekļiem, to skaits nokritās līdz tikai 200, jo tie kā ragavu vilcēji vienkārši vairs nebija nepieciešami. Saglābt šo šķirni apņēmās kāds aizrautīgs suņu audzētājs, taču ārpus Kanādas robežām Kanādas eskimosu suņi joprojām ir samērā liels retums.

Apsveramās veselības problēmas

Kanādas eskimosu suņi principā ir izturīgi suņi, kam ir maz šķirnei specifisku veselības problēmu.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.