Garspalvainie kolliji ir vidēja/liela izmēra, cienīgi un skaisti suņi ar piemīlīgu, izteiksmīgu izskatu. Tiem ir kupls apmatojums, kas var būt sabuļādas krāsā, sabuļādas krāsā ar baltu, trīskrāsains un marmorzils, un iegarena, smalki veidota galva. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 56–61 cm, bet svars — no 27 līdz 34 kg, savukārt pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 51–56 cm, bet svars — no 23 līdz 30 kg.
Garspalvainie kolliji ir draudzīgi, taču dažkārt tiem novērojamas minimālas nervozitātes vai agresijas pazīmes. Tie ir dzīvespriecīgi suņi, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saviem ģimenes locekļiem. Lai arī šie suņi ļoti sargā māju, tie laipni sagaida gaidītus draugus. Garspalvainie kolliji ātri mācās un izbauda jaunus izaicinājumus dresūrā.
Pastāv viedoklis, ka garspalvaino kolliju šķirne izveidojusies, sakrustojot suņus, kas 50. g. p. m. ē. pavadīja romiešu iekarotājus, un vietējos Skotijas suņus. Šķirnes nosaukums, visticamāk, aizgūts no Skotijas zemienēs audzēto melno aitu šķirnes nosaukuma. 1860. gadā karaliene Viktorija viesojās savā rezidencē Balmoralā, viņai šie suņi iepatikās un karaliene tos paņēma līdzi uz Vindzoras pili. Tolaik zināms kā skotu aitusuns, garspalvainais kollijs pirmo reizi tika izrādīts Birmingemas Suņu izstāžu sabiedrības rīkotajā izstādē, kur guva plašu atzinību.
