Kavaliera karaļa Čārlza spaniels

Kavaliera karaļa Čārlza spaniels

Kavaliera karaļa Čārlza spaniels ir mazs spaniels ar īsu, bet izteiktu purnu, lielām, brūnām acīm un zīdainu spalvu, kas var būt melna ar dzeltenbrūnu, rubīnsarkana, ruda ar baltu (blenheima krāsa) un trīskrāsaina (kastaņkrāsas plankumi uz pērļu balta fona). Pieaugušu suņu skausta augstums ir 30–33 cm, bet svars — no 5,5 līdz 8 kg.

cavalier king charles spaniel
  • Category size
  • Grooming requirements
cavalier king charles spaniel
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
cavalier king charles spaniel
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šis ir mīlošs, neprasīgs suns, kas ir draudzīgs ar visiem, un tādēļ tas ir labs kompanjons prātīgiem bērniem un aktīvākiem gados vecākiem cilvēkiem. Šie suņi rej ne pārāk daudz, taču par svešiniekiem tie paziņos. Tā kā šie suņi vairumu cilvēku uztver labsirdīgi, tie kā sargsuņi nav piemēroti. Kavaliera karaļa Čārlza spaniels satiek ar visiem, tostarp kaķiem un citiem maziem mājdzīvniekiem. Šie samērā nelielie un komunikablie suņi ir labi ceļabiedri.

Fiziskās aktivitātes

Karaļa Čārlza spaniels pielāgosies tādam fizisko aktivitāšu daudzumam, kādu tu tam būsi gatavs piedāvāt, taču, lai neuzbarotos, tiem fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas regulāri. Orientējošais daudzums ir divas stundas dienā, taču tiem patīk arī rotaļas un dresūra, kur tiem var būt labi panākumi.

Uzvedība

Lai arī šie ir mazākie no suņiem, tie ir aktīvi, jautrību mīloši kompanjoni, kam vislielāko prieku sagādā būšana mājās ar saviem saimniekiem. Tie bieži ļoti pieķeras saimniekiem, bauda mājas komfortu un var būt labi mājas sardziņi, taču, lai šie suņi būtu labā fiziskā formā, mundri un veseli, tiem jebkurā gadījumā nepieciešamas fiziskas aktivitātes ārpus mājām. Daudzi gūst labus panākumus dresūrā un parasti mīl rotaļāties.

Izskats

Kavaliera karaļa Čārlza spanieli rūpīgi jākopj reizi nedēļā. Reizi mēnesī jāapgriež nagi un spalva starppēdu spilventiņiem. Šie suņi met spalvu, taču, labi kopjot, apmatojuma daudzums uz mēbelēm būs visnotaļ neliels. Īpaša uzmanība jāpievērš ausīm, jo tās ir nokarenas un ar ļoti nelielu gaisa cirkulāciju tajās. Nenodrošinot pienācīgu kopšanu, ausīs ir iespējama infekcija.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Sākotnēji Kavaliera karaļa Čārlza spanieli tika radīti no toispanieliem, kas redzami 16., 17. un 18. gs. gleznotāju (piemēram, Ticiāna un Geinsboro) darbos. Tie bija ļoti izplatīti kā dāmu sunīši un tika izmantoti klēpja sildīšanai. Karalim Čārlzam II viņa spanieli patika tik ļoti, ka viņš no tiem bija nešķirams. Līdz 1800. gadiem, populārāks bija kļuvis paveids ar uzrauto purnu, un sākotnējie suņi bija gandrīz izzuduši. Vienu no līnijām saglabāja tikai Marlboro hercogs, audzējot šos suņus Blenheimas pilī. 1926. gadā amerikānis Rosvels Eldridžs mēģināja atjaunot sākotnējos Kavaliera karaļa Čārlza spanielus, piedāvājot balvu par suni, kas izskatītos tāpat kā vēsturiskajos mākslas darbos. Balva 25 mārciņu apmērā tika izsludināta „Crufts”, un tiem laikiem tā bija krietna summa.

Apsveramās veselības problēmas

Kavaliera karaļa Čārlza spanielu izplatītākās iedzimtās problēmas ir sirdsslimība un galvas smadzeņu/muguras problēma (siringomiēlija). Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas arī dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Šī iemesla dēļ suņiem pirms pārošanas ļoti svarīgi ir veikt acu, gūžu, galvas smadzeņu/mugurkaula izmeklējumus.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.