Keri zilais terjers

Keri zilais terjers

Kerijas zilais terjers ir kompakts, muskuļains suns. Tas ir spēcīgs, un tā ķermeni klāj mīksts, zīdains, viļņains zilas krāsas apmatojums ar vai bez melniem punktiem. Pieaugušu tēviņu skausta augstums ir apmēram 46–48 cm, bet svars — no 15 līdz 17 kg, savukārt mātītes ir nedaudz mazākas.

kerry blue terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
kerry blue terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
kerry blue terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Kerijas zilais terjers, kas ir tipisks terjers, ir modrs, apņēmīgs un pārliecināts suns, kas var būt ietiepīgs. Tam būtu jāpiemīt „disciplinētai drosmei”, taču disciplinētības daļa reizēm var būt apšaubāma! Dažiem šiem suņiem var būt problēmas ar citiem suņiem, un tādēļ būtiska ir agrīna un rūpīga socializācija.

Fiziskās aktivitātes

Kerijas zilajam terjeram dienā nepieciešamas stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču, ja vien piedāvāsi, tas būs gatavs arī ilgākām nodarbēm. Kerijas zilais terjers ir ļoti kustīgs, un tam patīk adžiliti un citi suņu sporta veidi. Pēc pastaigām noteikti jāpārbauda suņa apmatojums, jo tas kā magnēts pievelk zāles sēklas, lipīgas vaboles u.tml.

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Mīkstais, zīdainais, viļņainais apmatojums netiek mests, un tas ik pēc sešām līdz astoņām nedēļām jāsukā un jāapcērp.

Veselība un uzturs

Tava suņa uzturā pareizajā līdzsvarā ir jābūt visām galvenajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi noskaidrot ķermeņa stāvokļa rādītājus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka suns ir ideālā stāvoklī, un arī atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar norādījumiem par attiecīgās barības lietošanu.

Šīs sugas izcelsme

Kerijas zilais terjers ir universāls lauku sētas suns. Kerijas zilie terjeri sargāja lauku mājas un fermas, apkaroja kaitēkļus, medīja un nesa saimniekiem nelielus nomedītos dzīvniekus un pat ganīja lopus. Runā, ka tie cēlušies no kāda suņa, kas aizpeldējis līdz Īrijas krastiem no kāda avarējuša kuģa, taču šim stāstam ir dažādas variācijas. Daži saka, ka šis suns bija mazs, zilpelēks spaniels no spāņu armādas, citi apgalvo, ka tas bija Trali līcī uz sēkļa nonācis krievu melnais terjers, bet vēl citi zina stāstīt, ka tas bija Portugāles ūdenssuns no kāda kravas kuģa. Runā, ka, šim sunim sakrustojoties ar vietējiem terjeriem, radās Kerijas zilais terjers.

Apsveramās veselības problēmas

Šie ir principā visnotaļ veselīgi suņi, kam izplatītākās veselības problēmas ir dažas specifiskas acu un ādas problēmas.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.