Kernterjers

Kernterjers

Īskājainais un spēcīgās miesas būves kernterjers izskata ziņā atgādina lapsu, tam ir cieta spalva un mazas, spicas austiņas. Lai arī suns nav masīvas miesas būves, tas ir samērā muskuļains, veikls mazais sunītis ar cietu un bagātīgu ārējo apmatojumu un īsu, mīkstu, blīvu pamatspalvu. Kernterjers var būt krēmkrāsas, kvieškrāsas, ruds, pelēks vai gandrīz melns ar visu krāsu raibumiem. Pieauguša kernterjera skausta augstums ir 28–31 cm, bet svars — apmēram 6–7,5 kg.

cairn terrier
  • Category size
  • Grooming requirements
cairn terrier
  • Shedding
  • Allergies
  • Noise
  • Dog Group Kennel Club
cairn terrier
  • Alone
  • Other pets
  • Stability as a guard

Pieredze

Šie ir dzīvespriecīgi, modri, dzīvīgi un ekstraverti suņi, kurus var iemācīti lieliski dzīvot kopā ar bērniem. Tie satiek arī ar citiem suņiem, taču daži var būt nepiekāpīgāki. Tomēr tiem agrīnā vecumā jāiemāca pieņemt kaķus un citus mājdzīvniekus, lai lielākā vecumā tiem nebūtu vēlmes dzīties tiem pakaļ. Šie suņi var būt neatkarīgi un stūrgalvīgi, tāpēc ir svarīga ir saudzīga, konsekventa dresūra.

Fiziskās aktivitātes

Šīs šķirnes suņi ir enerģijas pārpilni, un tiem ir jādod laiks gan izskraidīties, gan izspēlēties — vismaz stundu dienā. Tomēr šo suņu mednieka instinkti ir tik spēcīgi, ka tie metīsies pakaļ medījumam. Šī iemesla dēļ fiziskās nodarbes bez pavadas pieļaujamas tikai drošās vietās, kā arī tad, ja suns pilnībā klausa atsaukšanas komandai. To terjeru daba liek tiem rakņāties gan laukā, gan rožu dārzā, un tāpēc būtu labi, ja sunim būtu pašam sava rakņāšanās vieta!

Uzvedība

Šie ir mazi sunīši, taču viņiem to neviens nekad nav pateicis! Šie suņi, kas ir spilgtas personības un bieži vien ir samērā skaļi, ir lieliski kompanjoni cilvēkiem, kam patīk pētnieks, rakņātājs, ātrs domātājs un enerģijas pilns jautrības mīlētājs vienā personībā. Par spīti šo suņu lielumam tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu un prāta nodarbju apvienojumā ar vajadzību pēc plosīšanas, raušanas, plēšanas un košļāšanas apmierināšanu. Lai arī, rūpīgi dresējot, šie suņi var sadzīvot ar pašmāju kaķiem, pārējie kaķi vai citas pūkainas radībiņas bieži vien to klātbūtnē nebūs drošībā.

Izskats

Kernterjera pret laikapstākļiem noturīgais, dubultais apmatojums jāsukā un jāķemmē reizi nedēļā. Spalvas mešanas periodos, kas parasti ir divas reizes gadā, atmirusī spalva no apmatojuma var būt jāizplūc ar roku.

Veselība un uzturs

Mazajiem sunīšiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazie kuņģīši nozīmē, ka tiem jāēd maz un bieži. Mazajiem suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs galveno uzturvielu daudzums, kā arī lai gabaliņu lielums būtu piemērots mazām mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Šīs sugas izcelsme

Kērnterjeru dzimtene ir Skotijas rietumu salas (it īpaši Skajas sala), un tie ir zināmi kopš 1500. gadiem. Šķirnes nosaukums radies no akmens krāvumiem, ar kuriem tika iezīmētas robežas vai kapuvietas. Šie akmens krāvumi kļuva par lapsu un citu kaitēkļu iemīļotām slēpšanās vietām, un šo kaitīgo dzīvnieku apkarošanai tika audzēti mazie, taču bezbailīgie kernterjeri. No lielajiem terjerveidīgajiem suņiem lēnām radās četras atsevišķas šķirnes: kernterjers, skaiterjers, Vesthailendas baltais terjers un skotu terjers.

Apsveramās veselības problēmas

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, kernterjeriem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms pārošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, tiem iespējama arī pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi) un vēl kāda gurnu problēma.

Kuras šķirnes ir "draudzīgākās ģimenei"?

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai kopā būtu droši. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Cik ilgi savu suni drīkstu atstāt vienu?

Suņi ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, un tikai nedaudziem suņiem patīk, ja viņi mājās tiek atstāti vieni. Visiem suņiem ir jāpalīdz apgūt prasmes samierināties, kas nepieciešamas, lai tos mierīgi varētu atstāt vienatnē. Audzētājam tas jāuzsāk jau tad, kad suns vēl ir pavisam mazs (īslaicīgi nošķirot no pārējiem mazuļiem un mātes), un jāturpina visā dzīves laikā. Dažu šķirņu suņiem, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saimnieku, ar nošķirtību saistītas problēmas ir iespējamas daudz biežāk nekā citu šķirņu suņiem, taču jebkuram sunim ir iespējamas izolācijas izraisīatas emocionāla rakstura problēmas, kas var būt pamats virknei nepatīkamu uzvedības problēmu (piemēram, destruktīva rīcība). Uz lielāko daļu tomēr labi iedarbojas attiecīga uzvedības terapija.